Pašcieņa vai jūtas

[Amālija]

Vakar Vlads Spāre tviterī ierakstīja atziņu - Ja jāizvēlas starp jūtām un pašcieņu, izvēlies pašcieņu.


Aizdomājos. Pirmkārt, jau par pašcieņu. Kādi kuram pašcieņas kritēriji. Otrkārt, pašcieņa 18 gados un 50 gados, šķiet, nedaudz atšķiras.


Jūsu domas?

[Spārka]

Ļoti vispārīgi.

[Pifs]

Vai tik jau O.Haijams nav teicis (?): "Dievs dod man četrdesmit gadīgā prātu un divdesmitgadīgā jūtas"...
Pilni TV šovi ar cilvēkiem bez pašcieņas.

[Bobs]

zem 60 jau var visādi gudri spriedelēt. A pamēģini nostāties pret savām jūtām, ja tev ir 16... Nekas tur nesanāks.

[Amālija]

Lūgt piedošanu, ja neesi vainīgs, bet vēloties saglabāt sev svarīgas attiecības - tā ir pašcieņas zaudēšana?

[Spārka]

Nopietnā vecumā tas varētu būt kompromiss.

[Pifs]

Lūgt piedošanu, ja neesi vainīgs, bet vēloties saglabāt sev svarīgas attiecības - tā ir pašcieņas zaudēšana?

...OOO...šī jau ir kaut kāda cita tēma.
!!!!??? lūgt piedošanu par to ko neesi darījis, tikai tāpēc, lai saglabātu attiecības!!! Par kādu pašcieņas zaudēšanu Tu runā??!!! Nevar zaudēt to kā vispār nav! 

[Bobs]

vainīgs/nav vainīgs - par to pusēm bieži ir diametrāli pretēja pārliecība.

[Trix]

Te nu jāpiekrīt Pifam.

Kompromiss ir tad, kad piekāpjas abi un labprātīgi.
Ja viens lien uz vēdera, ui, pardon, atvainojas par to, ko nav darījis, lai saglabātu attiecības iespēju turpināt atvainoties vēl biežāk, tad tas nav kompromiss nevienā vecumā. Pašcieņa tur ir tikai tam, kurš pieprasa atvainošanos. Visticamāk, - pārspīlēta pašcieņa, bet bezsakara atvainošanās nu galīgi nav mugurkaula pazīme.

Ja attiecības var izjukt, jo tu neatvainojies bez vainas, tad tās nav attiecības. Ja to nosauc par "tev svarīgas attiecības", tātad defoltā tas dod info, ka otram tās nav svarīgas, precizēsim, – tev ir svarīga ilūzija, bet otram iespēja pašapliecināties uz tava fona. Tās nav veselīgas attiecības.

Par to Boba minēto "katram sava taisnība" – nu, arī slidena tēma. Ja katram attiecībās tā perspektīva ir pilnīgi savādāka, tipa "ES daru visum bet tas otrs NEKO", un tā uzskata abi, tad tās arī nav attiecības, bet kaut kāda ilūziju būda uz sūda pamatiem.

[Amālija]

Pirmkārt, attiecības mēdz būt dažādas. Ar dzīvesbiedru, draugu, bērnu, vedeklu, znotu, vīramāti, krustmāti, kolēģi, hobijbiedru.
Otrkārt, par ko atvainoties - arī dažādi. Ir sarkanlīnijotās lietas, ir IT KĀ sīkumi, ir lietas, par kurām vieglāk atvainoties, nekā skaidrojoties nonākt līdz pasaules radīšanai.

[reno]

Tāda atvainošanās jau arī var tikt pasniegta kā vēl viens, nu jau pa īstam, apvainojums

[Pifs]

Pirmkārt, attiecības mēdz būt dažādas. Ar dzīvesbiedru, draugu, bērnu, vedeklu, znotu, vīramāti, krustmāti, kolēģi, hobijbiedru.
Otrkārt, par ko atvainoties - arī dažādi. Ir sarkanlīnijotās lietas, ir IT KĀ sīkumi, ir lietas, par kurām vieglāk atvainoties, nekā skaidrojoties nonākt līdz pasaules radīšanai.

Par atvainošanos un piedošanu jau 2023.gadā bija tieši Amālijas tēma. Tagad es saprotu, ka tēma ir tieši par pašcieņu attiecības?

[Spārka]

Man tad laikam vajag konkrētu piemēru, kaut vai no literatūras.

[Amālija]

Par atvainošanos un piedošanu jau 2023.gadā bija tieši Amālijas tēma. Tagad es saprotu, ka tēma ir tieši par pašcieņu attiecības?

Šī tēma radās no vakardienas tvīta. Es vienkārši aizdomājos. Un piedošana jau ir paaaavisam cita opera.
Ir taču lietas, kurās nav 1 iekalta patiesība. Vienam tā, otram tā. Tēmu ieliku pļāpās. Vienkārši, lai pavirpuļotu domas.
Starp citu, palasīju par pašcieņu

[Amālija]

Man tad laikam vajag konkrētu piemēru, kaut vai no literatūras.

Spārka, no literatūras Tu pati vari saujām grābt. Pirmais, kas iešāvās prātā - Edgars un Kristīne.
Rainis un Aspazija?
Kaut gan man šķiet, ka katram dzīvē šāda izvēle bijusi.