Par spīti brīdinājuma ziņojumam ierakstīšu atsauksmi šeit, jo tēma par konkrēto grāmatu, bet varu pielikt arī detektīvu tēmai...
Grūti rakstīt atsauksmi par detektīvu, neuzrakstot kādu spoileri, kas lasīšanas prieku varētu samaitāt citiem.
Kārtējo reizi pārliecinājos, ka man labāk, lūdzu, tīru detektīvu, nevis trilleri, bet tā nav romāna vaina - tas pieteikts kā krimināltrilleris un šim žanram pilnībā atbilst. Taču interesantāk šķiet, ja noziegums tiek šķetināts lēnām, piemēram, kā Meitenē ar pūķa tetovējumu – pētot fotogrāfijas.
Sajūsmā neesmu. Lasīt bija aizraujoši, tomēr diezgan daudz lietu nelīmējās kopā - neticās, ka smagi savainots cilvēks, kas knapi izdzīvojis, pēc dažām dienām jau spējīgs staigāt apkārt; ka ārsts nav pilnībā informēts par pacienta slimības vēsturi; ka komā esošs cilvēks, kuram nešaubīgi tiek prognozēts dārzeņa liktenis kaut kādu zāļu iedarbībā nāk pie sajēgas un spēj pateikt pēdējās telefonsarunas saturu...
Protams, atkal vainīgajam ir psihiskas novirzes. Nez... kaut kā šķiet tad autoram nav vairs jāpiepūlas izdomāt nozieguma motivāciju, loģiski pamatot noziedznieka rīcību – ko trakam padarīsi. Un šajā romānā trako, teiksim tā, bija liku likām...
Un, vēl – kad ļoti vajag, nevienu nevar sazvanīt... Tas krita acīs.