Ir bijis arī kāmis. Pat vairāki. Amizantas radībiņas ar izteiktu aktivitāti, skrienot pa ratiņu. Manējam bija mājiņa otrajā stāvā, kurā bija saliktas lupatiņas migai. Kāmītis katru reizi, ejot gulēt, smuki ietinās lupatiņās, tā lai durvis un logi mājelei būtu ciet. Vēl tāda interesanta lieta - uz otro stāvu veda trepītes. Reizēm, kad gribējās pasmieties par savu zvēruli, iedevām to cepumu, kas saucās Rīgas salmiņi. Kāmelis nesa savu salmiņu uz otro stāvu, ielikt mājā, kurā glabājās pārtikas krājumi, taču ar tik garu ēdmaņu pa durtiņām netika iekšā. Neko darīt, kāmis kāpa lejā pa trepēm, apgriezās kāpa atkal augšā un mēģināja vēlreiz. Un tā daudzas reizes, kamēr sadusmojās, pārkoda salmiņu vairākās daļās, sabāza aiz vaiga un purpinādams ienesa mājā.