Tā kā es TV neskatos un radio tikpat kā neklausos un internetā visam, kas netīk vai ne visai interesē, pārtinu pāri, tad nemanu tādas masveidīgas kampaņas, izņemot Dāvi, kas bija visās 1. lapās. Un jā, IMO, ja ES nevar nodrošināt ārstēšanu un ne-ES var un viņam ir reālas izredzes uz normālu turpmāko dzīvi, tad bērnam tas bija jāapmaksā valstij.
Tā kā es nodokļus un visādas apdrošināšanas maksāju, mājdzīvniekus no dzīvokļa ārā nemetu u.t.t., tad neuzskatu, ka man ir kkas lieks vai ka kādam kko būtu parādā. T.i. mierīgi ignorēju.
Un kopumā pievienojos ineshukam, ka daļa to kampaņu veicina bezatbildību un labāk būtu, ja tādu vispār nebūtu.
Ja nav, par ko bērnu uzturēt, tad nevajadzēja vairoties. Citādi - kāpēc ne, gan jau citi atraus saviem un sametīsies...
Arī tie kas prasa savu un radienieku "dzīvības glābšanai" kkādus dažus va ipārdesmit tūkstošus, IMO, lai tiek dabiskajai izlasei, ja tiešām nekā nav - da kaut pārdodiet kādu no saviem dzīvokļiem vai auto... par sava dārgā radinieka dzīvību, kāpēc ne? Ja kaudze radu nevar samesties, tad kāpēc, lai citiem rūpētu? Nez kāpēc 50K par dzīvokli un 20K par auto nav žēl, bet kad slimajam tik ļoti mīļotajam, reizi gadā redzētajam radam vajag, tad lai citi...
Manuprāt, kārtējais biznesa veids, kur cilvēki par lieko kapeiku mēģina nopirkt ja ne laimi, tad kkādu labsajūtu (kāds es labs un kā nu es te kādam palīdzēju) , kuras pašiem nez kāpēc nav no savas dzīves... Un ja jau ir pieprasījums (un laikam tak arī peļņa, vai vismaz vēl lielāka labsajūta), tad ir arī piedāvājums...
Un jā, daļai tautas atkal saradušās kaudzes ar lieku kapeiku... nez, no kurienes? Krīzes laikā kampaņu droši vien īpaši nebija, jo nebija ko un no kā vākt... Tagad atkal parādījušies sirdsmiera un labsajūtas pircēji ar brīviem līdzekļiem. Kad nebija pašiem, ko ēst un komunālos samaksāt, tad šādas ekstras nebija prioritāšu augšgalā.
