Nu man jāsaka tā. Klusītēm atzīšos, ka ņemot vērā ka JRT un pie tam vēl Harmaņa izrāde-biju gaidījusi vairāk. Ipretī Latviešu mīlestībai, kurā 4,5 stundas paiet kā nemanot, šī, kas īsāka pēc formāta, brīžiem likās izstiepta, īpaši 1.cēlienā. Bija jāpierdo pie Keiša, kaut neapstrīdu, ka Benders labs un pamazām iepatikās šī tēla interpretācija Hermaņa autorībā un Keiša izpildījumā. Par Kisu- Āboliņu jāsaka -ļoti cienu un mīlu šo aktieri, bet ja objektīvi, tad šajā lomā viņš štampoja - jau dzirdētas intonācijas un mīmika - sākot ar Revidentu, beidzot ar Kabalas noslēpumiem... Tas skumdina, kaut gan tāpēc neesmu pazaudējusi cieņu pret viņu. (Par Keišu varu teikt, ka viņš bija absolūti citāds šoreiz un neštampoja nemaz). 3 vecenītes it kā patika, bet likās par daudz (tas ir-par biežu), Guna bija izcila kā vienmēr, Broka arī patika, mazāk šoreiz Kļaviņa. Ģ.Krūmiņš mācītāja tēva Fjodora lomā ļoti labs, viņu vispār pieskaitu JRT labākajam vīriešu aktieru trijniekam.. Ivars Krasts likās žilbinošs-īpaši alkaša lomā -jābiebilst, ka epizodē ar viņu es smējos visvairāk visā izrādē, jo par nožēlu jāteic, ka smējos es šajā izrādē reti -gribējās biežāk.. Dekorācijas so-so, īpaši tāpēc, ka JRT mūs ir pieradinājis pie autentiskām dekorācijām daudzās savās izrādēs, dievinu tādas, ar visiem smalkajiem rekvizītiem, ieskaitot (kā piem.Stikla zvērnīcā, Garajā dzīvē, Oblomovā, un daudzās citās). Kaut kad transformācijas ar bīdāmajām kastēm noteikti daudziem liekas mūsdienīgas, īpašu funkcionalitāti tās tomēr nepildīja -vairāk likās kā pašmērķis, nevis līdzeklis... Kopumā par šo izrādi 10 ballu skalā lieku 7+, tas nav maz, jo vairāk, ka režisora uzdevums bija ļoti grūts - izveidot no šīs populārās klasikas kaut ko jaunu un "svaigu" ko viņš arī paveica.. (Starp citu, labprāt apskatītos šo izrādi mainītās lomās -Krūmiņš kā Kisa un Āboliņš kā tēvs Fjodors).