Loģiski, ka kašķīgus pircējus sanāk mazāk satikt, jo ar tiem sakaru mazāk kā ar pārdevējām/-iem.
Neloģiski. Stāvot pie kases, ir viena kasiere un priekšā vismaz 3-6cilvēki. Novērojamo pircēju skaits ir daudzkārt lielāks.
Lasot dažādos viedokļus par apkalpojošo sfēru darboņiem un viņu laipnību/nelaipnību, gribot negribot jāsecina, ka ir cilvēki, kas nez kādā veidā uzprasās uz nelaipnu attieksmi. Kā citādi izskaidrot to, ka dzīvojot vienā valstī un, pieļauju, izmantojot vienu un to pašu iestāžu un uzņēmumus pakalpojumus, vieniem viss ir OK, bet citiem - viss ir slikti.
Par šo fenomenu es arī domāju, lidz sapratu atšķirību. Tie, kas "neredz" nelaipnību, to uzskata par normu vai "pati izprovocēju, ka man skarbāk pateica". Tur arī visa sāls.
Man jau pasen ir niķis ar pārdevējām pamuldēt - mirklī, kad viņa neskaita naudu, protams, Pasveicināt, pasmaidīt un runāt kā ar draudzīgiem cilvēkiem. Vienmēr nolikšu preces uz lentas, lai var viegli paņemt, lai nekas neķeras, negāžas. Nepakautrējos ievērotai kasierei pateikt, ka prieks trāpīt viņas kasē, jo viņa ātri un labi strādā, patīkami iepirkties... Jo man pašai ir prieks, ka tas nomocītais kases meituks uz brīdi pasmaida (no sirds, nevis saviebjas, jo tā liek), saknosās un apsēžas taisnāk. Un ļoti daudzi mazliet atplaukst no normālas komunikācijas.
Bet. Es rudenī kāreiz iekomentēju līdzīgā tēmā, atkārtošos.
Labā garastāvoklī iegāju vienā veikalā [krietni ārpus Rigas, saulains rīts], smaidot pasveicināju abas pārdevējas, un nevis formāli noburkšķēju. Abas kā stangu norijušas, ne labrīt, ne sveiki. Pārlaidu acis vitrīnai, plauktam, secināju, ka ir tas, ko man vajag, par ko arī nepakautrējos nopriecāties, sak, super! Tieši tas, ko meklēju. Man vajadzētu X objektus, bet man ir skaidrā Y eiras, vai tas būtu savietojams?
Klusējot ne vislielākie, bet X objekti ietilpa Y eirās un Z centos, ko vēl atradu pa kabatām. Bez pieckārtējas pārsvēršanas, ar viena objekta nomaiņu pret mazāku pietika. Rindu nekāvēju ar kapeiku meklēšanu, jo neviena cita nebija. "Milzīgs paldies! Jums gan labs acumērs!", pārskaitījām eiras (Pēdējā eira "zelta" monētās un pēdējie 15 centi "melnajās", no kā 2x pa 5 centiem - tas tā, atskaitei, lai man nelej virsū par melno kapeiku kilogramu skaitīšanu).
"Paldies" un "laimīgi!"...
Īgnajā feisā nepakustējās ne skropsta.
Tur nav jāapkalpo 10 pircēji minūtē, tur nebija vakara nogurums pēc 12 stundām uz kājām, tur vienkārši bija riebums pret visiem, kas ievelkas veikalā traucēt. Nu nav pircēja problēma, ka tev sūdīgs darbadevējs.
