Autors Tēma: Brīvdienu pusdienasgrāmata  (Lasīts 8509 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies Camma

Brīvdienu pusdienasgrāmata
« : 2015. gada 15. janvāris, 10:13:54 »
Tā arī nosakums lai paliek - pa pusei dienasgrāmata, kurā vieta arī surogātgastronomijai atvēlēta.
Sākums meklējams tālajā pagājušajā sestdienā...
Sinoptiķi sasolīja briesmu lietas - vētru, taifūnu, orkānu un pasaules beigas vienlaikus. Daļa no mūsu draudzīgās komandas bija pavisam nedraudzīgi noskaņota pret praucienu ar prāmi piesolītās vētras laikā...
Kā parasti, ja ir stress, tas izpaužas vēl stresaināku situāciju radīšanas tieksmē. Pie pasu un citu dokumentu pārbaudes neliela minstināšanās, kas pāraug nervozā rosībā. Soferis tiek izsviests no savas vietas un notupināts uz pakaļas beņķa... Vispirms nevarējis atrast tehnisko pasi. Tā veiksmīgi atradusies, bet mugura tomēr slapja sametusies. Nākamais, kas pazudis un atradās (paldies visiem kaķu dieviem!) tik uz prāmja - paša tiesības....
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #1 : 2015. gada 15. janvāris, 10:36:23 »
Vienmēr nebeidzu brīnīties, kādēļ serviss postpadomju izpildījumam ir draņķīgāks kā neliešiem kapitālistiem... Prāmis, kas atiet no Rīgas, ir... krievu vārds "obšarpanij" te būtu īsti vietā. Tallinas brālis sakoptāks. Un kuģa veikala sortiments nemaz nav salīdzināms. Jā, jā, nav ko brēkt, ka pirmais, ko darām, ir veikala apmeklējums. Ne alkohola meklējumos tur ieklīdām - ir zināma vājība uz šokolādītēm. Tās tur ir lielas, ļoti lielas, milzīgas! Ar piparmētru, ar apelsīnu krikumiem.... Atpakaļceļam jau noskatītas lāceņu liķiera konfektes kā ciemakukulis mājās palikušajam kolektīvam...
Vētras gaidīšana ir viena nervus bendējoša padarīšana. Aizliet mūli nevar - no rīta jābrauc. Izeja - jāiet uz disseni! Tik lielu vājā dzimuma īpatsvaru sen nebiju redzējusi! Nez, kur šamo otrpuši kantējās? Nu, enīvej, no rīta visi miegaini, bet apmierināti...
Ak, jā! No vētras ne miņas. Pat ierastā viļņošanās bija tīri simboliska... 
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #2 : 2015. gada 15. janvāris, 11:06:25 »
Stokholma viena jauka pilsēta! Kā nobrauc no prāmja, tā pedālis grīdā un "uz ziemeļiem, uz ziemeļiem, no Maugļa nepaliks ne kauliņa, ne kauliņa".
Nākamais retoriskais jautājums - kāpēc braucot uz šitādu pasākumu ripuļus vāģiem nomaina uz rittīgu ziemas gumiju, a ja paliktu mājās, brauktu ar veco vēl visu ziemu un moš arī nākamgad? Bet nu labs darbiņš, kas padarīts. Nu ļoti labs! Jo tikko esam no Stokholmas ārā, tā sāk snigt. Uz ceļa pļura pa kuru ar visām ziemenēm ātrāk par 90 nu nekādi neprasās. Neprasās un viss. Ceļa zīmes rāda, ka var 110, bet... neprasās... Pārnesot uz LV - mums jau visas grāvmalas būtu piesētas ar spēkadampjiem 10 minūtēs.
Vēl pēc 100 km pļura pārtop sniegā. Šķendējamies, ka arī te ceļus netīra, naudu nopļekā jau pirmajā sniegainajā dienā, bla, bla, bla... Bet braukt jau var, pirmajā joslā papliks, otrā sniegaina, ja ļoooti grib, "rāpuļus" var apbraukt, bla, bla... Ups, sniegatīrītāji braukuši pa priekšu un tagad piestājuši maliņā... Nu ko, tālāk ir tiešām NETĪRĪTS ceļš. Ceļa malas tik pēc žoga stabiņiem nojaušamas, apukšā ledutiņš, vējelis autiņus viegli šūpo....Solītais sniegputenis ir klāt! Vismaz kaut kas no laikameļu prognozēm piepildās.
Visus sakost!

Anete Goba

  • Viesi
Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #3 : 2015. gada 15. janvāris, 13:30:25 »
Jaa, shitaada veetras gaidiishana un  braukshana ar praami ir nervus kutinoshi, nu pa cietzemi jau var buut kaut sniegputenis.

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #4 : 2015. gada 15. janvāris, 13:56:25 »
Braucam. Vienkārši braucam. Nekādu bedru, lūku vāku.
200 km nobraukti - putenis beidzies, ceļš tīrs - riteņu sliedes ar nelielu lediņu, parējais - pieplacināts sniegs. Sāls... sāls? nafig? granīta druskas? arī nav... Toties ir ledū ievilktas šņīpas. Un ledus nav glumš. Hm... Nez cik dārgi tas varētu būt - savikt šņīpas ledū? Un nav jāpērk sāli, jāuzglabā, jāpiegāna dabu, janorūsina vāģi, jānodir@ vāģus un gajējus, jāpielej visu ar logumazgātājiem, janorūsina logu slotas... ufff, kas par uzskaitījumu un  potenciālu apdraudējumu servisu un tankšteļļu biznesam.
Vienkārši braucam....
Ceļu policija? Kas? Kur? Ko? Nav tādas. 750 kilometros neredzējām.
Visus sakost!

Atslēdzies Zazū

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #5 : 2015. gada 15. janvāris, 14:06:17 »
Tu tak gribi iznīcināt viņa augstību BIZNESU!
Я - тучка, тучка, тучка, я - вовсе не медведь

Atslēdzies kvadra

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #6 : 2015. gada 15. janvāris, 14:14:47 »
Gan jau iespaidiem bagāts ceļojums sanāca. :)

Bet, tā teikt "na ļubitjeļa" - es nepakam nebrauktu ziemas laikā vēl uz ziemeļiem - jau tepat tās pretīgās ziemas ir par daudz un par garu.  :)


Atslēdzies Zazū

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #7 : 2015. gada 15. janvāris, 14:25:55 »
man ir sajūta, ka tā ziema tur ir TIK skaista, ka patiktu arī man - totālam ziemas nīdējam :)
Я - тучка, тучка, тучка, я - вовсе не медведь

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #8 : 2015. gada 15. janvāris, 15:01:31 »
Vēls vakars. Iebraucam miestā. Fascinējoši, kā milzīgie slēpotāju busi cēli izbrauc pa šaurajiem celiņiem. Granīta druskas pabērtas tikai bīstamajās vietās - uz kalniņiem un līkumos. Visi brauc lēni, apdomīgi un .... klusi. Sniegs pieklusina visus trokšņus. Temperatūra lēni un neatlaidīgi zeminājusies visa ceļa garumā. Izbraucot no Stokholmas bija 0 grādu, iebraucot miestā -24... Skriukšķ...Kreisai rokai smeldz vidējais pirksts (khm, khm). No uguņu slēgāšanas...
Miestā lielsveces vellkomīgi norāda ceļu uz atslēgu kasti - ar mājeles atrašanās vietas karti, sīku instrukciju, kur, kas, cikos pieejams. Mājele - sapnis! Ar saunu! Bet ... bez pavārnīcas!
Cik nav braukts un vienmēr visur trauku un rīku pārpilnība, šoreiz - nu nav gatavotāju paradīze, nav.
Visus sakost!

Atslēdzies Broms

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #9 : 2015. gada 15. janvāris, 15:11:43 »
..Kreisai rokai smeldz vidējais pirksts (khm, khm)

Sveicināji visus pa Bīna modei?

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #10 : 2015. gada 15. janvāris, 15:25:13 »
Gribējās jau, bet aristokrātiskā audzināšana... Mūsu dzimtā tā nedara.
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #11 : 2015. gada 15. janvāris, 21:07:35 »
Pirmdienas rīts. Ko lai saka, smaga diena. Nez vai atradīsies tāda vieta pasaulē, kur latviešam pirmdiena būtu viegla... Visiem baisi niez dabūt vaifaju. Uz kalna neviens nelien, jo ir tie paši -20 un vēl putenis pieņemas spēkā. Piemājas beņku pacēlājam arī pirmdiena smaga diena, darbu sāk tik ap pusdienslaiku...
Labs i, brauks uz veikalu pavārnīcas iepirkt!
A figu jums! Mēs te zupas neēdam! Var dabūt 3 dažādu veidu grābstekļus makaroniem, 10 dažādās vietās pasūtīt picas, bet pavārnīca - tabu! Laikam dižie troļļveidīgie zviedri smagi atrāvušies ar šo sievišķīgo ieroci un nu nolikvidējuši to kā šķiru (man reiz bija kucēns, kas 2x dabūja ar čību pa ļepu un nākamjā dienā mājā bija palikušas tikai skrandiņas ar nelielu čībisku piesitienu).
Vienā veikaliņā ieklīdām smuku džemperi skatīties (bija skatlogā). Cenas ap 200 Eur... Tāpat šallītes un cepurītes... Turpat blakus rosās pāris - dūšīgs kungs un slaika dāmīte. Dāmīte cilā šallītes un kaut ko čivina (nepievēršam uzmanību, kas mums daļas). Pēkšņi atskan labi nostadīts bass "nu i na huja tebe etot šarfik dalsja?"....
Toties pārtikas bodē kluss un pilni plaukti viskautkā, ko mēs (vismaz es) nepazīstam. Izlasīt nav cerību, jo viss zviedriski... Nu, kaut ko jau nojaust var.. mjolk būs piens, gurkka - gurķis. Sieru sameklēsim uz ožu. Olas.. nu kā jau olas - redzamas pa gabalu... Gaļa. Vot te ir iemesls pievērsties veģetārismam, jo liellops 1kg - 28 Eur... Laša vissvaigākā filejiņa bez trāna piegaršas - 16 Eur/kg. Mja tjau mjau!
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #12 : 2015. gada 15. janvāris, 21:53:46 »
Nu ko, slēpojam?
Ir kārtigi sasnidzis, vējš noklust. Ņemam maķenīt aprūsējušo inventāru un lēkšojam kalna virzienā. Jālēkšo aš veseli ... 50 metri. Kājeles bik trīc, jo sen nav būts skarbās ziemeļu dabas apskāvienos. Pacēlāja beņķis pasitas zem dibena tikpat veikli kā Karlsona zvilnis zem Bokas madāmas raženā dupša. Un paceļamies virs sniegotajām eglēm, pretī akmeņu kaudzei, kuras virsū uztupināts indijāņu figvams. Tur kuras uguns, var uzcepināt līdzpaņemto desiņu. Tā kā esam tikko no mājas, šo opciju izlaižam. Griežam fasādes uz saules pusi un... tas ir to vērts! Nekas nelīdzinās svaigam, neskartam zaigojošam sniegam! Luģes nost un taisām eņģeļus! Var vārtīties, putināties, spiegt...
Blakus kalnam plāns mākonis nosedzis piekājes mājeles, toties virsotne saulē. Tas plānais mākonis pārvietojas pilnīgi acīm redzami un lien uz mūsu kalna pusi - skaidri zinām, ko nozīmē pusšķidrs aukstums.
Trasi var izbaudīt daudz un dažādos veidos. Vairums aizžmiedz acis un zēvelē lejā ausīm plīvojot. Man patīk apstāties un snifot dabu. Turpat netālu sniega irbes sagūlušas un nemaz neliekās traucēties. Sniegā ģimenīte nemaz nav samanāma starp akmeņiem un kroplajām eglītēm. Ir citi zvēri arī, kas tās vietas apdzīvo - no pacēlāja var saskatīt  mazu pēdu ķēdītes. Klejojošu suņu te nav. Kaķi arī tikai retumis kādā mājas logā iegūluši. Toties lapsas gan pa naktīm miskastes apciemo.... Reiz bijām noslinkojuši un miskastes maisu uz lieveņa piemirsuši - no rīta vācām mizas un krikumus pa visu mājeles priekšu.
Puskalnā apstājos, jo tādu skatu pie mums nav - virs ielejas otrpus kalnam saules ripulis. No ripuļa līdz plānā mākoņa virsai - resns (RESNS!), īss vertikāls varavīksnes stabs. Košs un ļoti spīdošs, ar varenu baltās gaismas piedevu. Cik reizes esmu bijusi šeit, tik vienmēr vēroju šo skatu un vienmēr tas ir skaisti! Ko neteiksi - fizika!
Visus sakost!

Atslēdzies Camma

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #13 : 2015. gada 15. janvāris, 22:04:48 »
Kas var izraisīt neviltotu prieku īstena vīrieša sirdī? Pareizi! Pēdējos 30 metros pirms pacēlāja no kalna uz vēdera slīdoša sievišķīga būtne! Var vērot trijatā un pat četratā (ja arī pacēlāja dežurantam nekā cita nav ko darīt), apspriest izredzes nošļūkt līdz pat pacēlājam, slēgt derības vai pa ceļam pazaudēs slēpes un nūjas vai tikai slēpes...
Kur mana pavārnīca?!
Visus sakost!

Atslēdzies Luīze

Re: Brīvdienu pusdienasgrāmata
« Atbilde #14 : 2015. gada 16. janvāris, 12:11:09 »
Kas var izraisīt neviltotu prieku īstena vīrieša sirdī? Pareizi! Pēdējos 30 metros pirms pacēlāja no kalna uz vēdera slīdoša sievišķīga būtne! Var vērot trijatā un pat četratā (ja arī pacēlāja dežurantam nekā cita nav ko darīt), apspriest izredzes nošļūkt līdz pat pacēlājam, slēgt derības vai pa ceļam pazaudēs slēpes un nūjas vai tikai slēpes...
Kur mana pavārnīca?!

Šitas man atsauca atmiņā skolas obligāto slēpošanu padlaikos. Slēpot pa piesnigušā mežā izbrauktu trasi bija forši, bet neiztika arī bez kalniņiem un nogāzēm. Lūk, vienā tādā nogāzē nenoturēju līdzsvaru un nomaucos uz vēdera, kājas bija saliektas ceļos un slēpes pāri galvai (mēģiniet iztēloties skatu). Vienīgā problēma bija tikt atpakaļ uz kājām, jo malā stāvošie bija aizņemti ar skatīšanos (beidzot kas interesants!) nevis ar palīdzēšanu piecelties.