Nu, vot, vot (lūk, lūk!), braucu ar savu 1. japāņu auto jau 6. gadu. Auto ir ar mehānisko kārbu, dīzelis, bez jebkādiem elektroniskiem pribambasiem. Apkopi gan tiešām ļoti regulāri eju, jo braucu daudz un tālu. Taisnība, ka kolēģi ar saviem elektroniski piepičkātajiem auto pa servisiem gandrīz vai vien dzīvojas - tad šitāda lampiņa iedegas, tad tāda, tad auto kā iemiets apstājas garāžas vārtu priekšā un maķenīt pabraukt uz priekšu nav piedabūjams ne sitams (tā atkal tā fīča, kad reaģē uz šķērsli priekšā).
Pamazām sāku domāt par to, vai nevajadzētu citu auto, tāpēc sāku interesēties, ko tam auto vajadzētu un kura fīča tiešām ir noderīga un ērta, bet kura vispār nav nepieciešama.
Un jā, eko, šmeko autiņiem un hibrīdiem atlaidē cipars ir ar 4 skaitļiem. Es gan neesmu pārliecināta, ka tādu hibrīdu gribētu.