" Un daudzus gadus vēlāk ēdu ĪSTU, GATAVU banānu - kas par smaržu un garšu! Un tad arī sapratu, kā tie padcilvēki tika čakarēti."
Eskimosu, inuitu utt. bērni 1700. gadā arī par banānu nebija pat dzirdējuši. Un ko? Dzīvoja, ķēra roņus un godāja senču tradīcijas.
Izrādās, bijuši čakarēti...

Atceros, ka piegādes mašīna agros rītos nobrauca gar veikalu, izkrāva piena, krējuma kastes utt., un tas viss ar visiem vējā plīvojošajiem papīriem pie veikala stāvēja līdz tā atvēršanai, kamēr krāvējs saveda zālē. Nekad neredzēju, ka kaut paciņa vai pudele būtu trūkusi. Atstāj tu šodien kaut ko pie veikala - nospers ar visām ietves flīzēm.
Protams, visu, ko pa kluso varēja izvazāt, izvazāja, bet tagad jau nekas nav mainījies! Tikai ja tolaik par tautas mantas izvazāšanu lielos apjomos varēja arī cietumā ietikt un no partijas izlidot, tad tagad par zagšanu lielos apjomos un prihvatizāciju - tikai miljonāru sarakstā un par partijas bosu.