Cilvēki, kas dzīvoja tajos laikos vienkārši dzīvoja un ikdienā jau neanalizēja visu laiku , kas labi , kas slikti. Visādi nesmukumi (dzērāji, vieglas uzvedības sievietes, liekēži) bija tāpat kā tagad, bet tika apkaroti ar metodi "paslaucīt zem tepiķa, lai neredz". Bet to zinot, viena daļa arī drusku pierāvās. Tagad liekas ar tām brīvībām un cilvēka tiesībām ir otrs grāvis paņemts.
Patērētāju KULTA nebija. Un uzskatu , ka tas bija labi savā ziņā. Mani reāli tracina visas īsu laiku normālā kvalitātē esošās preces, kas jau radītas tā, lai kalpotu īsu laiku un pēc tam pērc atkal jaunu.
Par ideoloģiju. Nu tur briesmas, mana mamma bija laba speciāliste, bet nekad netika vadošā amatā - jo nebija partijā. Stājies partijā - būsi vadītāja. Neiestājās. Viņas māsa, kas dzīvoja laukos , laikam iestājās - bija lauku veikala vadītāja. Visādi Ļeņina ordeņi bija. Bet viņa to neņēma nopietni un nelepojās ar to, vienkārši strādāja.
Par ko toreiz cilvēki priecājās, kas viņiem toreiz bija svarīgi? Produkti, drēbes, māja, dzīvoklis? Veselība, draugi, mīlestība? Brīvība, darīt...ko?