Par padomju laikiem

[Mina]

OK, lai nu paliek banāni, desas un cita h..ņa, neba nu tas ir dzīvē galvenais. Arī 30x mazgātas paketes no veciem palagiem (btw lai atceramies - arī palagi bija deficīts) ir izeja no situācijas, kad vienīgā pilsētas aptieka nav ierindota starp tām, kur "vates netrūkst" (laikam vadītāja nebija kompartijā).

Bet visam pāri atceros bailes...bailes kaut ko atklāti runāt, bailes kritizēt pastāvošo situāciju, bailes ne tā izteikties...bailes, kas šķita ar mātes pienu iezīstas, jo ģimenei bija sāpīgi trāpīts gan Baigajā gadā, gan pēc kara. Vecāmamma visu patiesību par to, kas bijis mans vectētiņš, izstāstīja tikai 1990.gada 5.maijā (nezinu kāpēc, bet šis datums man kaut kā iespiedies atmiņā, diena pēc neatkarības atjaunošanas) - tikai tad viņai beidzot vairs nebija bail.
Un atceros arī savas izjūtas, kad bariņš no manas klases no viena pasākuma 1989.gada ziemā tikām pa taisno savākti uz čeku, lai mīlīgi ar mums aprunātos, - ziniet, man nepatika.

[Lilith]

Biju siikaalja tajos laikos, daudz neko nefiltreeju, bet 'zekjbikshu izspiedushos celjgalu' trauma ir baigaa joprojaam. Drausmiigi nevareeju ciest, ka visu laiku shljuka nost.. brrrr..

[Luīze]

Man tādu izteiktu baiļu nebija, bet vecāki dikti raustījās, ka tik kaut ko lieku nepateikt.

Jebkurā gadījumā atmiņas par padomju laikiem ir interesantas un nav saistītas ar vēlmi tajos atgriezties. Dzīve iet uz priekšu.

[rutta]

Vēl tagad atceros, kā dziedājām pilsētas skvērā ap diviem naktī-
Latviet`s biju, latviet`s būšu, latviet`s mūžam palikšu-
Un par savu tēvuzemi krievam galvu noraušu.
Tak, laikam, tikai palaimējās, ka nesavāca 

[daddy]

nu nezinu gan, man gan ne tajos laikos bija slikti, ne arī tagad būtu par ko jāsūdzās. Jābūt elastīgam un jāpiemērojas apstākļiem   Muļķis, tā sacīt, arī baznīcā dabūs pērienu

[Mina]

nu nezinu gan, man gan ne tajos laikos bija slikti, ne arī tagad būtu par ko jāsūdzās. Jābūt elastīgam un jāpiemērojas apstākļiem   Muļķis, tā sacīt, arī baznīcā dabūs pērienu

Ne visi spēj būt konformisti un vēl ar to lepoties...

[daddy]

jā, Mina, piekrītu
pateikšu vēl vairāk - latviešu raksturīgākā īpašība ir par visu gausties...gan tolaik, gan arī tagad

[Anete Goba]

Un tu, daddy, neesi latvietis. Taapeec tev viss tik labi..

[daddy]

Un tu, daddy, neesi latvietis. Taapeec tev viss tik labi..

VO! šitas man pašam neienāca prātā! būs mājās radu raksti jāpapēta citādi tiešām kaut kā atšķiros no vidējā-svērtā  

[Mina]

jā, Mina, piekrītu
pateikšu vēl vairāk - latviešu raksturīgākā īpašība ir par visu gausties...gan tolaik, gan arī tagad

Ja šitais uz mani, tad garām. Negaudos ne tad, ne tagad - nekad tam nav bijis ne laika, ne vēlmes. Pietiek, ja skaidri zinu, ko gribu un ko negribu. Tak ļautiņu, kam mīļākais sporta veids gausties, cik sūdīgi ir tagad un cik labi bija toreiz, riņķī netrūkst.

[Pūka]

Cilvēki, kas dzīvoja tajos laikos vienkārši dzīvoja un ikdienā jau neanalizēja visu laiku , kas labi , kas slikti. Visādi nesmukumi (dzērāji, vieglas uzvedības sievietes, liekēži) bija tāpat kā tagad, bet tika apkaroti ar metodi "paslaucīt zem tepiķa, lai neredz". Bet to zinot, viena daļa arī drusku pierāvās. Tagad liekas ar tām brīvībām un cilvēka tiesībām ir otrs grāvis paņemts.


Patērētāju KULTA nebija.  Un uzskatu , ka tas bija labi savā ziņā. Mani reāli tracina visas īsu laiku normālā kvalitātē esošās preces, kas jau radītas tā, lai kalpotu īsu laiku un pēc tam pērc atkal jaunu.


Par ideoloģiju. Nu tur briesmas, mana mamma bija laba speciāliste, bet nekad netika vadošā amatā - jo nebija partijā. Stājies partijā - būsi vadītāja. Neiestājās. Viņas māsa, kas dzīvoja laukos , laikam iestājās - bija lauku veikala vadītāja. Visādi Ļeņina ordeņi bija. Bet viņa to neņēma nopietni un  nelepojās ar to, vienkārši strādāja.


Par ko toreiz cilvēki priecājās, kas viņiem toreiz bija svarīgi? Produkti, drēbes, māja, dzīvoklis? Veselība, draugi, mīlestība? Brīvība, darīt...ko?

[reno]

Es negaužos par padlaikiem -es tos ienīstu Nu nav neviena lieta tāda, kas nebūtu tāpat, vai daudz labāk, ja nebūtu okupēti.


Par innuītu bērniem  -tā nelielā atšķirība, ka NEVIENS innuītu bērns nedabūja banānus. Mums vienai kolēģei ielas mājā dzīvoja partijas bonzas. Viņa vienmēr zināja, kad ir bijuši banāni -pēc miskastēm. Bonzām bija savi veikali -ar apelsīniem, banāniem un skotu viskijiem. Kāzu/ bēru veikals bija nožēlojama atblāzma, un veterāni ar savu šķīstošas kafijas bundžu arī


Mēs jau arī nepavisam nedzīvojām slikti pēc to laiku standartiem, savi blati bija, šuvām un adījām.
Var jau būt, ka tieši nosacītas informētības dēļ naids pret to iekārtu un dzīvi bija daudz lielāks .
Prieks bija, ka "izstāvēji"' "izmesto" franču lūpu krāsu armijas veikalā  (vismaz 80. vairs apliecības neprasīja[size=78%])
Pie tam jāstāv bija 3 x -pie letes, lai izrakstītu, tad pie kases, lai samaksātu un vēlreiz pie letes lai saņemtu.


Un palieka -nespēja izmest skaistu tukšu nevajadzīgu kastīti. Un lentītes satinu un nolieku -citā smukā kastītē.



[/size]

[imho]

"Par ko toreiz cilvēki priecājās, kas viņiem toreiz bija svarīgi?"


Priecaajaas no sirds taados briizhos:   

[flyingcat]

Tos banānus vēl varētu pieciest...bet tā atmosfēra visapkārt, kad visi saprot, ka tiek melots, bet to nedrīkst pieminēt...un kad no tevis prasa ne tikai, lai tu klusējot to paciet, bet var sanākt nopietnas nepatikšanas, jo tu neizrādi gana ticamu entuziasmu (kur palika vemjošais smailijs?) Goda vārds, es varētu pieciest visas pārējās figņas, visu ekstru neesamību (nu, higiēniskās paketes tomēr gribētos atstāt), bet paturēt iespēju brīvi domāt un izteikties.

[Trix]

Pamēģini pēc gadiem 10-15 brīvi izteikties par islāma ekstrēmistiem, kuri pusaudžiem, kas futbolu skatījušies, nocērt galvas. Tieši tāpat klusējot piecietīsi un savā pagalmā staigāsi melnā paltrakā, ja vispār uzdrošināsies no mājas iziet. Jo pēc tā, kurp pašlaik virzās notikumi, tas ir pat pārāk reāls scenārijs. Pirmā maija parādes varēsi atcerēties ar nostalģiju.