Man neceļas roka mest ar akmeni nevienam, kas ir aizbraucis, jo tas nevar būt viegls lēmums. Tālākais jau ir pašu ziņā -- vai palikt par latviešiem arī svešumā vai mēģināt maksimāli iekļauties vietējā pamatnācijā un lieki nezīmēties ar 'svešu' izcelsmi. Pēdējā gadījumā gan vajadzētu būt tik lielam godaprātam, lai neaplietu ar dubļiem valsti, kurā paši tomēr piedzimuši, un pārējos, kas tajā palikuši.
Vispār pēc situācijas manu paziņu lokā noteikti var izdarīt secinājumus par vispārējo situāciju ar aizbraucējiem: 1) ārste, aizbrauca un atpakaļ nebrauks; 2) papīru darbs Briselē, aizbrauca un atpakaļ nebrauks; 3) celtnieks Nr. 1 - aizbrauca, pastrādāja, atgriezās, veiksmīgi darbojas tepat; 4) celtnieks Nr. 2 - aizbrauca, pastrādāja, atgriezās un atkal aizbrauca; 5) strādā viesnīcā par istabeni, angliski joprojām runā slikti, jo "mums priekšnieks polis, runājam krieviski" - par nākotnes plāniem neapspriedāmies, nav man tik tuva draudzene; 6) aizbrauca, sāka ar melnajiem darbiem, uzkalpojās līdz priekšniekiem, atpakaļ laikam gan nebrauks, 7) aizbrauca, apprecējās, pierunāja savu angli būvēt māju Latvijā ar domu vēlāk pārcelties uz šejieni pavisam.
