Aizgājušais

[Nomade]

Ko darāt ar savu aizgājušo mīluli - Citi medību lauki, stūrītis piemājas dārzā vai kā .....

[viesmiiliigs]

Liidzshineejie - daarzs, lauki..

[reno]

stūrītis dārzā

[lumbergs]

sāpīga tēma, 9.janvārī mūs te ar salauztām sirdīm pameta mans kaķu karalis... , datoru atver- bilde pretī , telefonā -tas pats , nu kaķinieki sapratīs... aiznesām uz dārzu , apglabājām un norunājām pavasarī iestādīt jasmīnu , lai paliek arī pēc mums pašiem. dikti jau nu puikam patika krūmiņos slēpties un tad uzbrukt man no slēpņa un cik puķu vāzes neapgāzās , kamēr estēts tur tās organoleptiski novērtēja. un , ja likumi nemainīsies un ar aizgājēju pelnus nebūs obligāti kkur jāved , tad kas man var liegt arī pašai tur izkaisīties ? nu neprasīšu lai tur mani sekcijā vai klunkuro pāri visai pasaulei uz Himalajiem ?

[kvadra]

Tādam mazam dzīvnieciņam "citus medību laukus" var ierīkot jebkur - laukos, dārzā, piemājas zemītē, un kādu košumkrūmu piemiņai iestādīt. Lai paliek savas ģimenes tuvumā.

[Murmulāde]

stūrītis dārzā. bet netiek  uzturēts kā kapi, zālājs, kāds rožu krūms blakus. vienīgi lielo vas 2000. vet klinika atstajām kremēšanai. ziema bija nenormāls aukstums. bišķi pārmetumi ir par to.

[Spārka]

Arī stūrītis laukos, dārza malā.

[ēvele]

Stulbs jaurtājums, kas, domāji, ka kāds izbāž mīluļus? protams, apglabā kkur. Ir dzirdēts, ka zivi nolaiž podā, kāmi krāsnī kremē.

[viesmiiliigs]

Citi rok dārzā, citi dzīvnieku kapsētā, citi atstāj klīnikās (vienu suni ne lūdzami neatdeva ). Jā tantuki mēdz norakt tuvākajā mežmalā, un vēl uztur kopiņu 

[Nomade]

ēvele, izšāvi indi, nomierinājies tagad?
Tev neienāk prātā, ka katram var būt savi apsvērumi (kurus te nebazūnēšu), kāpēc jautāt tieši tā un ne citādi?

[mellene88]

kaa man pietruukst (vēlaizvien pogas- nepatiik jeb sarkana  ) rrrrrrrrrrr
vot pieliktu pie tada ēveles komenta un nebuutu jaaklabina...
kas tev muļķim laimi dos...
akjā, Piafai ar par šito  ,  ar kaadaam tiesiibam tu vari teikt tantukam  , ja mirušais šunelis varbuut bija vinjas pēdējais ģimenes loceklis 

Nomade- pēc apstākļiem un situācijas.  pēdejo traģiski nobraukto Minku apglabājām laukos zem jasmīnkrūma,vietā,kur vinjam patika gulēt. Lai guļ mierā savā mīļākajā vietiņā...garamejot vienmēr atceros un pieminu...
žurkuli vedām uz kapiem ,jo tobriid dziivojam Rīgā un man nebija pratā neviena pietiekami cienīga vieta viņam... Vīratēvam blakus dus tagad arī žurks...puķes abiem kopējas ....(un man neinteresē tirsēji,kas šo gribēs komentēt )

[diddly]

pirmā koška palika kādā Mežaparka pagalmā,exvīŗa dzīvesvietā,kkā attālināti šobrīd par to mincenīti atceros, bija mana pirmā kaķu meitenīte.
Otrā-krustmātes dārza stūrī,ko vēlāķ nožēloju,bet varbūt tolaik vēl vnk nebija Citu Medību lauku..?
Mammas siāmiete,darbā atrastais Pikačū,kas nomira vetam uz galda no daudzajām potēm-Rūķiša miera dārzā.


 Nezinu,vai gribētu dārza stūrī... varbūt tapēc,ka esam īrnieki,ja nu aizejam citur...laikam jau tad tomēr pie Rūķīša.

[Ēsma]

Jau gadiem ilgi savus suņukus  dārzā: par laimi vecākiem laukos plaša teritorija, un tad nu dus tur gan mūsu mīluļi gan pilsētas radu zvērēni.  I kādu puči vai slarbenāju allaž uzstādam par piemiņu. I reizēm ar mammu pasmaidām- citi vadā pa savu latifundiju un rāda -te mums tāda dāliju šķirne, te rozes utt.. bet mums- te Reksītis, te Muris, te Duksim maijpuķītes :hug:

[fiasko]

Jā, mūsējie arī dārzā - kurš zem ceriņkrūma, kurš zem ābeles, kurš zem avenēm. Visiem labi tā.

[Murmulāde]

Ir dzirdēts, ka zivi nolaiž podā, kāmi krāsnī kremē.

Zivis podā nelaižu, ietinu salvetē, ielieku maisiņā un izmetu atkritumu urnā. nu, neuztveru es gupiju par mājdzīvnieku kā suni vai kaķi.