Ejiet nu nost!Kurš gan var pavēlēt savām domām?Domā pozitīvi!Bet domas tak darbojas pilnīgi neatkarīgi no prāta uzstādījumiem.Ja mans prāts ir izskaitļojis,ka kaut kas nav lāgā-tad nekādi nevaru piespiest sevi domāt,ka viss ir vislabākajā kārtībā.Cita lieta-kā es to problēmu uztveru-kā pasaules galu vai pārvaramu nepatīkamu notikumu.Bet staigāt muļķīgi smaidot ,ja pašai sirds kāpj pa muti ārā-nu gan ir muļķīgi.Nav jāuzmācas ar savu problēmu apkārtējiem,bet tēlot tamdēļ jefiņu??
Nekādi nesaprotu šitos -domā pozitīvi,viss būs labi utt utt.Nebūt viss nenotiek labi-ir gan jāpārdzīvo ģimenes,bērnu ,laulāto problēmas,gan pašam jālūko izkļūt no ķibelēm,gan jāpārdzīvo savas un tuvinieku slimības,kur ne viss beidzas labi.Domā pozitīvi,ko neteiksi.
Katrai problēmai tak var nojaust-tā atrisināsies labi jeb priekšā gaida nepatikšnas un rūpes...un te nu uzstādījums domāt pozitīvi-ir pakaļā.
