Literāro citātu kladīte

[Luīze]

Šoreiz citāts no seriāla...
"Plikas dāmas un pliki vīrieši dara plikas lietas."


(Džordžs Krebtrijs seriālā "Mērdoka noslēpumi" izsakās par Henrija Fuseli gleznu "Erotiska aina ar trim sievietēm un vīrieti".)

[Bobs]

es vairs nevaru izturēt to Mērdoku. un Ogdenu vispār 

[reno]

Novērtē scenārija sacerētāju darbu -katru vakaru pa stāstiņam

[Bobs]

Novērtē scenārija sacerētāju darbu -katru vakaru pa stāstiņam

ja pareizie smēķi tiek pīpoti, tad jau iet tā lieta

[reno]

"neuzdodiet jautājumus, ja nezināt, ko iesākt ar atbildēm" -Lords mazā zīmoga glabātājs Kromvels
Hilarija Mantela  "Spogulis un gaisma"
triloģija:
I    Vilku nams
II   Ievediet nelaiķus
III Spogulis un gaisma

[LVSNor]

Sievietes, kas pa dienu valkāja nepieejamas parandžas, bagātās Saūda arābietes, vakaros pārvērtās par paradīzes putniem, rotājās ar smalkiem krekliņiem, caurspīdīgiem krūšturiem, stringiem ar daudzkrāsainām mežginem un dārgakmeņiem rotātām lencītēm - pilnīgs pretstats rietumniecēm, kuras pa dienu bija stilīgas un seksīgas, jo to prasīja uz spēles liktais sociālais statuss, bet vakarā, atgriežoties mājās, nozvēlās uz dīvāna spēka izsīkumā un, uzvilkušas vaļīgus un bezformīgus kankarus, pat nedomāja par kaut kādu pavedināšanas perspektīvu.M.Velbeks "Pakļaušanās"

[Spārka]

“Your hair wants cutting,” said the Hatter. He had been looking at Alice for some time with great curiosity, and this was his first speech.
“You should learn not to make personal remarks,” Alice said with some severity; “it’s very rude.”
The Hatter opened his eyes very wide on hearing this; but all he said was, “Why is a raven like a writing-desk?”

- Tev vajadzētu apgriezt matus, — ierunājās Ce­purnieks, kas, krietnu bridi klusēdams, bija ziņkārīgi aplūkojis Alisi.
- Jums vajadzētu iegaumēt, ka nedrīkst izteikt aiz­vainojošas piezīmes, — Alise bargi aizrādīja. — Tas ir ļoti nepieklājīgi.
Cepurnieks, to dzirdot, plaši iepleta acis.
-  Kāpēc krauklis izskatās kā rakstāmgalds? — Tas bija viss, ko viņš pateica.

[LVSNor]

“Pagaidiet!” viņš piecēlās, piegāja pie rakstāmgalda, aiz tā dažos plauktos rindojās vārdnīcas un cita praktiska literatūra. Viņš atgriezās ar nelielu grāmatiņu ar veltījumierakstu man, tā bija iznākusi ilustrēto kabatas izdevumu sērijā ar virsrakstu Desmit jautājumi par islāmu.
“Es jūs te trīs stundas pakļauju reliģiskai vervēšanai, lai gan esmu jau uzrakstījis grāmatu par šo jautājumu, laikam man veidojas profesionālais kretīnisms... Bet varbūt jau esat dzirdējis par šo grāmatu?”
“Jā, tā ir īsts bestsellers, vai ne?”
“Trīs miljoni eksemplāru,” viņš kā atvainodamies noteica. “Izskatās, ka esmu atradis sevī talantu uz populārzinātniskām apcerēm. Skaidrs, ka izklāsts ir briesmīgi shematisks...” viņš vēlreiz atvainojās, “bet vismaz jūs varēsiet ātri izlasīt.”
Grāmatā bija 128 lappuses un lērums attēlu - pārsvarā islāma mākslas darbu reprodukcijas, nudien, tā neprasīs man pārāk daudz laika. Ieliku to mugursomā.
M.Velbeks "Pakļaušanās"

[reno]

Bobam, kad būs atvaļinājumā                                      Vans Dzji (590.-644.)

Vasaras vakars kalnu mājoklī

Klusā nošķirtībā laiks rit kalnu mājoklī,
Te vientulībā priecē dabas skaistums.
Koks, savdabīgs, cieši apskāvis klinti.
Niedre stalta, līdz pusei grimusi smiltīs.

 -----un vēl visādi skaisti augi--

Vienatnē, ilgi no viesu klātbūtnes šķirts,
Es atskārstu, cik niecīgi ir cilvēku dzenošie darbi.

[Bobs]

Neder. Mums būs bars ar kalniešiem līdzi, kāda tur vientulība

[Spārka]

[..] a chance meeting is something least accidental in our
lives [..] (J.Cortazar "Hopscotch")
Nejauša tikšanās bija vismazāk nejaušā mūsu dzīvē.

[reno]

Tieši pēc Oblomova noskatīšanās

        Be
Sitting there, still
Like a stone in the water
Alone and unbothered
By the passage of time.

Not a care in my mind
I take chair and unwind
From the stress of the day
In the best kind of way

As I lay down to rest
Under the shade of a tree
In his comfortable nest
That I made just for me.

I breath in the air
And bath in the breeze
What a beautiful day
  It is to "be"!

     Jimmy Osborne

[LVSNor]

Bet toties vienmēr smaidīja ar visu savu krunkaino seju, nekad es viņu nesastapu bez šī bezgala labsirdīgā latviskā smaida, kas viņas seju padarīja saulainu sarunā tiklab ar cilvēkiem, kā pašas kopjamiem lopiem. Tikai vienu reizi tas apdzisa, — kad es iejautājos, cik lai maksāju par manas veļas izmazgāšanu.
— Dēliņ, ko tu izsmej mani, — viņa atteica, dziļi apvainota.
Ziepju gabalu pēc katras mazgāšanas nolika manā istabā,— lai es neiedomātos, ka viņa to izlieto arī savām vajadzībām. Mana nodriskātā veļa bij tīri salāpīta, lai arī dažs ielāps parupja pašausta linu audekla. Man aiz šās gādības dažreiz tika gluži skumji: tā man atgādināja mana paša māti.

A.Upīts "Smaidošā lapa"

[reno]

Zanders ielicis Jura Kronberga dzejas citātu. Tik ļoti latviski!

Pēc rudens depresijas
nāk ziemas apātija
tad seko pavasara nogurums
bet vasarā bažas, ka būs auksta un lietaina
mūsu tā jau tik īsā vasara

[Luīze]

"...un kādu rītu, paskatījusies augšup, es ieraudzīju, ka sienas tuneļa pažobelē uzrakstīts dzejolis - stabiņā, kā nosaukumi uz kroga cenu dēļa:
Aizgulējies
Kā likts.
Nokavējies
Un pikts.
Ko uztraucies?
Kur skrien?
Brauc mājās
Un guli vien."
(Melisa Benka "Medību un makšķerēšanas rokasgrāmata meitenēm", tulkojusi Silvija Brice)