No Guntas Šnipkes grāmatiņas "Kā"
Tieši par acīm
Izplūdusi
Kā
dienišķā ainava, Dievs savā laipnībā gādā, ka tagad
miglaini rādās, ka nemanām nelaimes nākam un laimi
ejam, nemokām atmiņu, diedelējot pēc dzeju autoriem
un garāmgājēju seju vārdiem, savā groziņā pārtiekam,
neķerot trieku no cenām, putekļiem un kaķu spalvām,
laižot pār galvu globālā klimata klimaksu, neskaužot
igauņu viedās mājas, kur nelabums neuzkrājas, ak, tavu
svētību, kad acis vājas, bet mēs kā apsēsti izdomājam
brilles un lēcas, un tālskatus, un mikroskopus, un
kataraktas noņemšanas operācijas, saklausījušies
visādas čūskas