Mani tie stāsti garlaiko, it kā klausos, bet aizpeldu. Vīratēvs bijis gan krievu, gan vācu armijā, pēc tam visu mūžu kolhoza pr-js, neko nesaprotu, bet nemaz negribas saprast laikam. Man vienmēr ieikas, ka pagātnei jāpieder pagātnei. Ko tas mainīs, ka es kaut ko pētīšu un zināšu? Galvenais, jēdzīgi nodzīvot savu dzīvi..