Nevarēju saņemties ko uzklabināt, vairāk patīk lasīt citu rakstīto, bet lai nu būtu arī vēl kāds redzējušā viedoklis, varbūt raisās diskusijas
Īsumā - man patika. Ļoti.
Nezinu, kas ir tipisks Serebreņņikovs, līdz šim biju redzējusi tikai divas viņa izrādes. Kā skatītājs parastais es izmantotos izteiksmes līdzekļus neuztvēru (putnu, burtus vai gaismas, piemēram) kā atkārtošanos, sevis atražošanu, klišejas vai tamlīdzīgi, kaut gan, ja man liktu uzminēt izrādes veidotājus, putna galva varbūt arī raisītu asociācijas ar KS

.
Izrāde nav Raiņa biogrāfijas faktu izklāsts. Raiņa sapņi (un arī murgi), domu pieraksti un nedaudz dzeja, un tas viss ietērpts tādā skaistā vizuālo tēlu, kustību un skaņu partitūrā. Būtībā jau nebija galveno lomu, visi pa kārtai bija visi, aktieri darbojas kā viena komanda un tas viss kopā, gaismas, skaņa, mūzika, dekorācijas raisa tādas sajūtas.... neaprakstāmas... vismaz man...
Kailums uz skatuves mani nemulsināja, kaut varbūt arī tā bija pārāk tieša ilustrācija sapnim par kailiem vīriešiem…
Patika, ka mūzikas instrumentus spēlē ne tikai Nīmanis, bet tiek izmantotas arī jauno aktieru prasmes (Siliņš-klavieres un Aniņš –ģitāra).
Nepiekrītu, ka izrāde nav domāta tiem, kas studējuši Raini visu mūžu (daži literatūrzinātnieki, varbūt). Pat, ja kāds ir lasījis Raiņa dīvainos sapņus, tādus kā „Aspazijai izņemtas zarnas” vai „smalki apģērbies kauju zēnus, ēdu”, vai zina par Raiņa vēlmi kļūt par prezidentu, uz skatuves notiekošais katram var izraisīt savas asociācijas, emociju un sajūtu gūzmu, atbilstoši iepriekšējai dzīves pieredzei, kā arī priekšstatiem par Raini.
Man pēc izrādes palika tāda gaiša un pacilājoša sajūta, kaut nebija tur ne diženā, ne lielā, ne kāda tur vēl, Raiņa, drīzāk parastais, pieviltais, par nāvi domājošais, arī vientuļais un tik diametrāli pretējais kā personība.
Scenogrāfija un tērpi lieliski, režija talantīga, mūzika tiešām brīnišķīga, un koris tik iederīgs tajā, kas notiek uz skatuves. Un Doveikai - tik skaista balss.
Vienīgais, kas man traucēja, bet tā laikam tehnikas vaina, ka reizēm mikrofonos nevarēju saprast sacīto, tāpēc ik pa laikam pametu acis uz tekstu krievu un angļu valodā skatuves augšpusē.
Zinu, ka gribētu šo izrādi redzēt vēlreiz.