A kādam neienāk prātā, ka tās "paštaisnās Oļiņietes" runā no savas pieredzes vai gana tuvas sāpes kolokoļņas?...
Kādreiz sanāca ar vienu družku pa pjaņiem po dušam parunāt tieši par šo. Un viņa teica apmēram tā: "Mani mamma piespieda, jo meitai bērns, sadir$ta nākotne, bla bla bla, studijas jāpamet, jāvācas atpakaļ uz laukiem, džeks lai tuvumā nerādās... Bail man no viņas bija visu bērnību un vēl tagad ir, kad jau pāri 30, viņa mani paralizē kā čūska trusīti. Un kad es beidzot saņēmos aiziet pie ārsta, jo no mātes man bija vairāk bail nekā no aborta, tā sūda daktere arī man sāka lasīt morāli, ko es jau visu mūžu biju atēdusies līdz vēmienam no muteres direktores - kā šefoja darbā, tāpat mājās. Ja kāds normāli būtu pateicis, ka ir veidi, kā studijas nepamest, ka pieaugušam cilvēkam ir tiesības pašam izlemt (cik sapratu, viņai bija ap 23), nevis akli baidīties no mammas utt... bet daktere pārmetošā tonī sāka ļečīt par godu. Es vienkārši sāku histēriski pat ne raudāt, bet kliegt. Pārbijās, uzrakatīja nosūtījumu un palaida..."
Ne jau morāle un 1x "konsultācija" ar svešu cilvēku te palīdzēs.