varbūt tiksim galā ar tiem bērniem kas jau ir? tagad un jau šeit? no tām mātēm, kas palikušas stāvoklī, nolēmušas piedzemdēt, jo "aborts tā ir slepkavība" un tagad netiek galā emocionāli, nevis materiāli? lai šie bērni nav psihiski traumēti?
vai mums morālu kropļu trūkst, kas izd*āž suņus, sit savus bērnus, badina tos, psiholoģiski samīda utt?
protams, arī labiem vecākiem var bērns aiziet neceļos, bet tomēr, manuprāt, neceļos vairāk aiziet tie, kuru vecāki nav labi.
visi runā par materiālajiem labumiem - piedzemdē, tad tevi apģērbs, parādīs, kur pabalstus iedos, nodokļi mazāki utt, tu tik dzemdē. bet vai kāds ir padomājis par to, kas notiek sievietes galvā? ja nu viņas nespēj dzemdēt savu bērnu šādā pasaulē, kur ir tik daudz deģenerātu?
jāsāk ir ar galvas sakārtošanu. tagad un tūlīt. VISIEM. iesākumā jau toleranci apgūt. lai tiem bērniem, kas dzimst ir veselīga vide. ar to domāju sabiedrību kopumā, jo bērnu burkā izaudzēt nevar.
es noņemu cepuri visu to priekšā, kuriem ir bērni, kuri ir tik emocionāli stipri un varoši, kam bērni ir labi cilvēki. man sirds sāp par katru pāri, kurš cenšas un tiem nesanāk.
bet moralizēt, lai meitene/sieviete NOTEIKTI dzemdē un tad jau kaut kā, ka mātes instinkts ieslēgsies un viss būs skaisti, mirklī, kad viņa ir panikā par šo domu vien, lūk tas ir bezatbildīgi, jo ko no moralizētājiem varēs paprasīt tad, ja tas mātes instinkts neieslēdzas un tas bērns uzaug bez mīlestības un nelaimīgs? protams, ka neko.
