Īsti nesapratu to vēstules saturu.
"Viņa ir izsūtījusi visiem sirsnīgu vēstuli ar pateicību, ka strādājāt kopā un cerību tikties". (Kad un kur tikties? Vecajā kabinetā vai citās darba gaitās?)
vai
"Nekāda aicinājuma/organizējuma/mešanās un tādas "oficiālas" padarīšanas nebija".
Jautājums, kas tajā vēstulē. Ja stāsts tipa " es te pēdējo dienu, kam ir vēlme paspiest manu godīgo roku un novēlēt labu ceļavēju, tos gaidu plkst. xx.xx", tad priecājies par tiem, kas atnāk, jo a) mēdz būt arī tā, ka darbā jāstrādā; b) nav tik mīļa, lai ietu ietusēt; c) vispār riebj ar kolēģiem tusēt utt.
Ja vēstulē pateikts "es te pēdējo dienu, meklēju jaunus apvāršņus, paldies par kopstrādāšanu un sveiki", tad gaidīt sērotāju barus ir IMHO naivi. Ja gribēji atvadīties un sagatavoji dāvaniņu, tad ņem savu groziņu un apciemo visus kolēģus. Galu galā - pēdējās darba dienas beigās tev vairs nav jāstrādā (būsim godīgi - pēdējā diena reti kur ir darbos līdz ausīm) , viņiem vēl ir.
Vispār piekrītu Spārkai - pati izdomāja, pati apvainojās.