Mana 1ā saskare ar ĶJG ārpus dažiem mediju virsrakstiem iegadījās pie pēdējā LV darba devēja. Viņš rīkoja darbiniekiem pasākumus un taisnīb sakot visi gaja tikai labi paēst un neko vairak negribēja no šiem svētkiem(oky ...arī es ).
2ā un jau praktiskāka saskare nāca, kad biju jau prom no DD un viss bija trubā: bija skaidrs, ka nodokļi nav maksāti, bērns bez b/d, es ar darbu bet bez ienākumiem, vīriec ar 14h darbu un minimālo algu... meitai toreiz tika piedāvāts 1ais brauciens uz Ķīnu. Un ierastos vinja tieši uz KJG svinībām (tās norit 15.d)
Tad nu mēs papētījām ,kas tam lācītim vēderā... par cik viss bija slikti un likās ,ka sliktāk vairs nevar būt... nekas netraucēja izvest galvenos jaungada rituālus. Sarkano lapu veidojām katrs savu.. no tā kas bija pieejams... žurnāli, bukleti, avīzes...
Pēc 9.mēn. atradu savu sarkano lapu, kad pārcēlāmies jau uz savu pirmo māju pēc karavānā pavadītajiem mēnešiem. Liels bija mans pārsteiums, kad izrādījās, ir piepildījusies apmēram puse no vēlmēm. Bet vislielakais pārsteigums bija...
veidojot vēlmju lapu biju ielīmējusi smuku bildi ar zaļu pussalu okeāna malā...bez nekadas nojausmas, kas tā par pussalu un kur atrodas..Bilde bija no bukleta kurš pirms gada atvests no UK vasaras darbiem...
sēžot karavānas vidū un pakojot mantas apjēdzu, ka mēs atrodamies - tieši tur Cornwall, smukās bildes pašā vidū.
Tieši pusgada laikā mana dzīve bija mainījusies pilnīgi citā virzienā.
Turpmākās sarkanās lapas arī ir nostrādajušas, bet vairs es par to tik ļõti nebrīnos...nav vairs tas šoka un pārsteiguma moments...
katrā ziņā man ir skaidrs, kam ir jābūt uz rītdienas sarkanās lapas.