es no rītiem izvadu uz skolu kaimiņbērnus , jo mamma pēc 7 brauc uz darbu. mazā iet pirmajā klasē , baigi sakarīga meitene , bet visu laiku tā iebaidīta , nu pilnīgi no visa- viņai bail pat vienai iet zīvoklī , kad nāk no skolas mājās , kad ieteicu , lai atver tumšos aizkarus , lai gaišs , tad bail , ko mamma teiks, nu tādā garā . jo sakaitinātu māti nevēlas redzēt , tur iet pa gaisu viss , it sevišķi uz kārtējo , teiksim , piedzīvotāju . tajās reizēs sīko sejās redzu tādu kā apmierinājumu - vai nu tāpēc , ka pašiem garām paiet , vai nu drīz būs izmaiņas peizāžā. māte bērnus mīl ( pa savam ) , strādā , rūpējas un nepārtraukti viņiem čakkarē smadzenes .