Jā, man arī šķiet, ka galvenais ir tā morāle, ka uzvar labais, godīgais, čaklais, pacietīgais, attapīgais, utt. Bet, runājot par "vardarbīgajām" pasakām, atceros, kā pati bērnībā lasīju vācu tautas pasakas, kur princese neveiksmīgo pielūdzēju nocirstās galvas uz sētas mietiem saspraudusi, un absolūti nešausminājos, nē, man tās pasakas šķita tik brīnumpilnas un interesantas - ar šodienas skatu kašmars kaut kāds, kāpēc tiem večiem šitais briesmīgais slepkavīgais sievišķis vajadzīgs, būtu labāk bēguši pa gabalu no tāda
Un nebija nekāda bēda nedz par apēsto vecmāmiņu un Sarkangalvīti, nedz par uzšķērsto vilku, jo viss taču labi beidzās - šīs dzīvas no vēdera ārā tika - labais uzvarēja, sliktais tika sodīts, viss kārtībā
Un, ka Pelnrušķītes pamāte savām īstajām meitām kāju īkšķi bija gatava nozāģēt, lai tikai tai kurpītē kāju iedabūtu (lasi - izdevīgam preciniekam ieskapētu), šķiet briesmīgi tikai ar pieaugušā prātu

Bet jā, šodien, bērnam stāstot, es šo detaļu tomār laikam izlaistu, pateiktu vien, ka par mazu bija tā kurpīte