Nezinu,vai par tēmu,bet pastāstīšu savu piedzīvojumu slimnīcā.
Tas bija gadus atpakaļ(kad vēl nebija datoru un visinformācijas iespēju),guļu slimnīcā -ilgstoši.Istabā esam 10 tādas ar līdzīgu diagnozi.Procedūras arī visām līdzīgas,bet tad sāku ievērot atšķirības.Vienai daļai manu''kolēģu'' ārsts apgaitā izjautā,pajoko,interesējas,viss OK.Bet pārs mēs,ar kurām saruna tāda oficiāli ātra un bezkaislīga.Tāpat arī citām tika likta sistēmas un veiktas vēl manipulācijas,bet mums ''tām'' -nekā.Jautāju māsiņai-aizko tā?Māsiņa tik norūc-ko ārsts ,saka to darām.Nu ja.
Pēcgalā ilgi guļot sapazināmies ,tuvāk sarunājāmies-izrādās,ka esmu bijusi pamuļķe.Labāka attieksme,labāka ārstēšana- pret papildus samaksu!
Man tobrīd nebij naudas papildus samaksai,bet piedevām man ne prātā nenāca,kas tas būtu nepieciešams??Tāpat arī ārsts nepiedāvāja šīs papildus procedūras,kas būtu labāk pasargājušas manu rumpi no blaknēm.Man tas bija jāuzmin,vai kā?
It kā jau nekas sevišķs,bet mieles un veselības problēmas palika uz mūžu,bet kuru varēja arī nebūt.