Šodien sanāca tāda pastaiga pa Āgenskalnu- kulināri estētiska.
Nu, tas, ka Nometņu iela un tas rajons ir smuks, tas skaidrs. Bet biju skatījusies Ielas garumā , kur Zinošais Vīriņs stāstīja raidījuma veidotājai dažādus faktus un tai skaitā - Rīgā čurājošais puisēns ir jau sen, vienas mājas fasādē, tas tika arī parādīts, loģiski, adresi es aizmirsu, bet varu palielīties - es viņu šodien atradu! Nu labi, nav jau viņam tāda strūkla kā Briseles zēnam, bet poziņa gan ir gluži kā īstam - sevišķi, ja nav binokļa līdzi
mums nebija, nākamreiz jāņem un jāpārliecinās , kā tur ar tām lietām ir:)
Par ēsambaudām - Meža ielas rajons nu gan ir izcila vieta! Tur katrai gaumei kaut kas atrodams, sākot ar visvienkāršāķo Beķēreju, kuras kārdinošās smaržas izdevās pievārēt un nepalikt, jo mērķis bija Minku kafē. Tajā savukārt vietas brivas nebija, tikai aplūkojām darbiniekus un interjēēru. Tur pat blakus Streetburgers, kurš pārvācies uz RIDEBAs apkārtni no Brīvībenes, bet mūš neuzrunāja. Tālāk sīvā cīņā starp Meža ielas Mieriņu, kura gardās kūkas zaudēja tikai un vienīgi tāpēc, ka Miera ielas Mieriņš man ir mīļš un bieži apmeklēts, un kafejnīcu ar nosaukumu Telle , uzvarēja šī Telle, jo 1) firma, kam viņā pieder ir Cepiens - izcili bulciņu cepēji un man darba pusdienu piedāvāuma vedēji un 2) logā bija daudzsološs uzraksts par šefpavāra specpiedāvāumu - Mīdijas un frī kartupeļi par 5 eiro.
Te seko galvenais - nenormāli iesaku! Mīdijas baltvīna/siera mērcē, svaigi karsti frī kartupeļi un bonusā ledusauksts Jaunzēlandes baltvīns un saule aiz loga - pavasaris ir iesākts!
Arī mīdiju pazinēji šīš atzina par ļoti labi pasniegtām, bet mans sevišķais prieks par to, ka nekad nebiju pati savu porciju ēdusi, bet sen jau biju gribējusi tā izsmalcināti krogā sēdēt, vienā rokā tukšais gliemežvāks, un knibināt gliemenes un piekost frī
