Es vērtēju to izrādi arī no savas profesijas viedokļa, katru to slimnīcas iemītnieka tēlu pētīju visos sīkumos. Psiholoģiski precīzu momentu tur kā reiz, ļoti daudz, kaut vai cik precīzi atainots, ka pēc Dzelzīža varoņa pašnāvības pārējiem slimība aiziet regresā (piem.Subatnieka varonim un arī citiem), resp.spēcīgā psihotrauma to veicina, - dzīvē tā arī notiek !! Tāpēc jau man tā izrāde bija divtik interesanta. Un ko vērts ir arī galv.ārsta tēls -kādas pretrunas viņā, kā viņš aiziet virsmāsas pavadā, kura faktiski slimnīcā nosaka visu, nevis viņš, utt.,utp.