Gadījumus, kad apmet kūleni un nositas apdzērušos jauniešu kompānija, manuprāt, ne ar kādiem likumiem novērst nav iespējams. Kāda sabiedrība, tādi autobraucēji, un idiņu ar vienu rievu pierē pie mums diemžēl netrūkst.
Ko varētu mazināt ar sabiedrības izglītošanu, tas ir - gājēju nobraukšanu pa tumšām ceļmalām un uz gājēju pārejām. Vispirmām kārtām jābeidz tā noziedzīgā sociālā kampaņa, kas nu jau 20gadus sludina gājēju tiesības, tiesības, tiesības (tik nepasaka, kur tās tiesības iebāzt, kad būsi ar birku pie kājas), aizmirstot pieminēt pienākumus - apskatīties un pārliecināties par drošību, kas, starp citu, pat CSN ir rakstīts. Kādreiz skolā bērniem mācīja - pirms šķērso ielu, SKATIES! Tagad - ej, tev ir TIESĪBAS! Nu tad arī slāj tāds akselerāts - kapuce galvā, tamponi ausīs - taisni zem riteņiem.
Treškārt, vismaz Rīgā satiksmes organizācija ir tāda, ka, šķiet, to radījis zvērināts kaitnieks cilvēknīdējs - izdarīts viss, lai maksimāli satiksmi sabiezinātu un apgrūtinātu. Aizbraucot kaut vai tepat kaimiņos uz Viļņu, sirds aptekās no skaudības, cik pie viņiem ir viegli un ērti braukt, bet mums viss, piedodiet, čerez žopu, vieni vienīgi aizliegumi.
Ceturtkārt, ja es kaut kur pa gabalu redzu stāvam CP ekipāžu un vēl varu paspēt kaut kur nogriezties, es to daru, jo tās vienīgā funkcija ir oficiāls rekets pēc principa "bijis tik cilvēks, pants atradīsies". Šorīt paveicās - pamanīju laicīgi.
Ak nu jā, pie mums "cīnās par satiksmes drošību" vienīgajā veidā, uz ko ir spējīgi - ieviešot arvien nejēdzīgākus ierobežojumus un arvien augstākus sodus. Kas rada neko citu, kā vien pretēju efektu. Personīgi man tas ir RIEBUMS pret sistēmu.