Mazpilsētas šarms

[Anete Goba]

Vo, vo, es arii Riigaa jau pie pieturas visus peec deguniem pazinu. Viena un taa pati kompaanija katru riitu.

[flyingcat]

Es pazīstu pēc sejām visus ubagus un tml. diedelniekus Rīgas centrā A savā biroja ēkā- nu, varbūt kādu 1/5, tas labākajā gadījumā.

[fiasko]

Tos ļaudis, kas ik dienu Rīgā vienā laikā nāk pretī pa ielu, citviet satiekot, sanācis arī pasveicināt

Un joprojām mazliet tā kā brīnos, manā mazmiestā, kad pieeju pie autobusa pieturas, kur vēl kādi ikdienas braucēji stāv, padodu labrītu - dažs paskatās tādām acīm, it kā redzētu mani pirmo reizi, kaut piecus gadus jau no rītiem satiekamies. Tomsēr mazmiesta mazpietura

[Zazū]

Zazuu, tu kaut kur tur esi iedzimtaa? Tas ir, tavi vecaaki vai pat vecvecaaki tur dziivo, tu tur skolaa gaajusi, veel aizvien tur dziivo un straadaa?

Nav noslēpums, ka dzīvoju Imantā. Dzīvoju šeit tikai desmit+ gadu. Vīrs visu dzīvi. Arī pazīst tikai dažus no paša daudzstāvenes kaimiņiem. Visus ne tuvu (pat sejā ne)...

[Narcise]

Man tieši patīk, ka Rīgā cilvēki gndr viens otru nepazīst. Dzīvojot Pierīgas ciematā, vienas vienīgas KLAČAS vienam par otru-tas izšķīries, tā apbērnojusies, tas uzmetis, tas piekrāpis, tā auto nopirkusi, bet tas moci pārdevis, šitam aklā zarna bija, tam zobu izrāva, tā polšu civilvīram esot pirkusi, tad vispār zaglis -jau otro māju ceļot, a tā m... vīriešus mainot bieži. Kā mans vīrs teica, nepaspēsi uz tualeti aiziet, kad kaimiņš neuzzinās.
Es jau tā gndr nearvienu tur nečupojos, bet tāpat jau kaut kur aizej - kaut uz veikalu vai pastu vai kultūras centru, tāpat bērns bērndārzā, pēc tam skolā un gribot negribot kkāda komunikācija notika.
Tagad Rīigā zināt neko negribu ne par kaimiņiem, ne cilvēkiem pie pieturas, ne arī citiem SVEŠIEM cilvēkiem.

[stikla kalna saulcerīte]

es atkal savā mazpilsētā nevienu nepazīstu. diezgan agri nomainīju savas pilsētas skolu uz rīgas skolu, turpinot dzīvot mazpilsētā. vēlāk viss rīgā, tikai mājās nerīgā.
ja mazpilsētā nepakautrējos pidžambiksēs suni izvest vai arī uz veikalu ar netīrākiem matiem aiziet, tad rīgā pārāk bieži sanāk satikt pazīstamos. un tas liek iespringt vairāk.

[Nāra]

Es Rīgā varu neiespringt, bet mazpilsētā izejot, visam jābūt ideāli.

[Lynx]

Scuza, ka es te atkal ar Itaaliju saliidzinu, bet...  Man skjiet, ka latvieshiem vispaar nav pienjemts taa iipashi ar kaiminjiem paziities un chupoties (ar iznjeemumiem, protams). Vienkaarshi taada mentalitaate. Mees tomeer esam savaadaaki, kaa dienvidnieki. Tas nav ne labi, ne slikti, taa vienkaarshi ir. Ne jau velti latvieshi jau senlaikos dziivoja vienseetaas, ne saadzhaas vai ciemos.
Tagad dziivoju itaalju mazpilseetaa (ap 8 000 iedziivotaaju) un te tieshaam vairaak vai mazaak visi visus paziist un tas ir normaali shejienieshiem. Gada siltajaa laikaa tauta uz ietveem pie maajdurviim biezhi tusee - iznes kreeslus aaraa, seezh, pljaapaa savaa starpaa, ar tiem, kas garaam staigaa un taa.

[flyingcat]

Mani sveicina ķīnietis, kurš kaut kur te netālu dzīvo. No sākuma viņš uz mani vienkārši blenza, man likās, ka naidīgi, kas mani dzina nebeidzamā stresā- diezgan daudz par to domāju un mēģināju uzminēt, kādus nerakstītus ķīniešu likumus es ar savu izskatu, iespējams, pārkāpju Un tad vienu reizi...viņs pasmaidīja un pasveicināja Goda vārds, tas bija atvieglojums! Un tagad mēs sveicināmies, kā jau kaimiņi.

[Emīlija]

es sveicinu sētnieces. viņs brīnās, bet ar tādu kā priecīgu pārsteigumu atņem sveicienu.

Varšavā, Makdonaldā, no rīta... visi kas nāk iekšā, pasveicina iekšāsēdošos... mazpilsēta?

[Betons]

Mani sveicina ķīnietis, kurš kaut kur te netālu dzīvo. No sākuma viņš uz mani vienkārši blenza, man likās, ka naidīgi, kas mani dzina nebeidzamā stresā- diezgan daudz par to domāju un mēģināju uzminēt, kādus nerakstītus ķīniešu likumus es ar savu izskatu, iespējams, pārkāpju Un tad vienu reizi...viņs pasmaidīja un pasveicināja Goda vārds, tas bija atvieglojums! Un tagad mēs sveicināmies, kā jau kaimiņi.

viņš Tevi beidzot iegaumēja. A to - visi eiropieši tik līdzīgi, tik līdzīgi..

[Narcise]

es sveicinu sētnieces. viņs brīnās, bet ar tādu kā priecīgu pārsteigumu atņem sveicienu.

Varšavā, Makdonaldā, no rīta... visi kas nāk iekšā, pasveicina iekšāsēdošos... mazpilsēta?

Savas mājas sētnieci es arī sveicinu-kā gan savādāk. Tāpat kā kaimiņus no savas kāpņutelpas.

[ineshuks]

Kaiminji muusdienaas mainaas tik biezhi un es shos satieku tik reti, ka sveicinu katru cilvi savaa kaapnjutelpaa bez mazaakaas nojeegas, vai jams te dziivo...

[baaciens]

Interesanti, ka blakus kaimiņiem sveicinām tikai vīru, kaut palīdzējuši esam tikai sievai un mazmeitai.

Pretējiem kaimiņiem esam palīdzējuši 2 reiz - vienreiz tas varēja beigties ar tiesu darbiem, bet kaimiņiene pateica paldies un kaimiņš pat samaksāja; otreiz tiesu darbi draudēja viņiem, bet paldie nepateica (kaimiņi gan bija jau citi).

Sētnieci vairs sen nesveicinu. Sākumā sveicināju, bet nekad nav atbildējusi. Un tad gadījās, kad gāju ārā no mājas, kad viņa runājās ar citiem mājas kaimiņiem un uz manu labrīt dzirdēju - re, re tā ir tā, kas stāda tās puķes ....

Ja būtu laiks, paprasītu vai tas ir tik slikti? Laika nebija un pacietība arī beigusies ....