Autors Tēma: Bērni pagalmos  (Lasīts 9705 reizes)

0 lietotājiem un 1 viesis lasa šo tēmu.

Atslēdzies baaciens

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #15 : 2015. gada 28. marts, 12:46:35 »
A tagad? Tikai spaida pogas vai slidinās pa ekrāniem.

Ne jau visi, ne jau visi... Tikai tos dažus neredz tik ļoti, jo viņi dejo, sporto, lasa grāmatas un nesēž uz soliņa ar degunu telefonā...


Protams, ne visi, bet lielā masa ir tieši tāda :( Un šis marazms ir uzņēmis ārprātīgus apmērus

Atslēdzies Narcise

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #16 : 2015. gada 28. marts, 12:53:50 »
Ar visiem padlaikiem esmu pārliecināta, ka mana bērnība bija laimīgāka nekā daudziem mūsdienu bērniem ar visiem viņu gadžetiem, mobiļņikiem kopš bērnudārza, datoriem uc.herņām. Labi to apzinoties,  -nesk.uz materiālām iespējām, mēs savam dēlam vienam no pēdējiem klasē nopirkām gan mobilo, gan datoru un interesanti, ka viņš mums to nepārmeta. Protams, ka tas nenozīmē, ka viņš tāpēc kardināli atšķirtos no saviem vienaudžiem, bet vismaz bērnība ilgāk aizkavējās un atlika vairāk laika arī sportam un citiem hobijiem, nemaz nerunājot par bērnu spēlēm un rotaļām.

Un laidi daudzstāveņu pagalmos?
Mana dēla bērnība nepagāja daudzstāvenē, bet privātmājā pierīgā, tikai nesen pārcēlāmies atpakaļ uz Rīgu, kas man kā rīdziniecei 7 paaudzēs pa mātes līniju, ir daudz tuvāka. Bet dēls aicināja draugus pie sevis mājās, arī pats gāja ciemos, viņi spēlēja galdaspēles, iesk.dambreti, privātmājas pagalmā viņi spēlēja basketu, ar ko viņš toreiz nodarbojās, u,c.spēles. Ai, nu viņš jau vispār tāds ļoti prātīgs bija kopš bērnības, labi mācījās, pareizie hobiji (pat vairāki) utt, Pat nedomāju, ka tas ir īpašais vecāku nopelns, bērni jau piedzimst katrs savādāki. Un grāmatas lasīja daudz, pat gāja uz bibliotēku. Toč pareizs. ;)

Atslēdzies Spārka

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #17 : 2015. gada 28. marts, 12:53:53 »
un mani jau padlaikos mamma nekur nelaida.
Es biju "paijiņa", "pūciņa". mums bija mājkalpotāja un man 'auklīte - guvernante' līdz kādai klasei trešajai. Bet lai kāds būtu iedomājies mani nelaist pagalmā?!

Atslēdzies Ezme

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #18 : 2015. gada 28. marts, 12:57:35 »
Es no vecākās paaudzes.Mums topā bija bezgalīgi klaiņojumi pa mežiem,meklējot īpaši vērtīgas mantas-paliekas no karalaika.Visi zinājām,kāda izskatās izsprāgusi bumba,kāda nesprāgusi,tamdēļ nelaimes paldiesDievam nenotika.
Tad vēl cauras brīvdienas bumbas spēle-gan volejs,gan tautene,gan futbols,ziemā kautkas hokejveidīgs,slidas,slēpes,ragavas.Un kur vēl peldēšanās ar nakšņošanu un vēžu ķeršanu un vārīšanu-turpat upesmalā.Un lietusdienās nebeidzamie ričuraču turnīri.
Un diezgan ievērojama laika daļa -darbi mājā-gan pie malkas,gan lopiem,gan dārzā.Tā bija svēta lieta-jo ātrāk padarīja-jo veicīgāk varēja pazust no mājas.Vārds ''negribu''(arī stiprāki vārdi) tika lietots tikai domās.
BET-esam pārrunājuši manus bērnības darbus tagad ar mazbērniem.Un viņiem nekas tāds nemaz nepatīk.Ko tad mežā tur darīs un bail vieniem iet.Cik tad var to bumbu spēlēt un lāga nav ar ko.Tāpat galda spēles -priekš sastrīdēšanās vien ir,kas zaudējis,tas apvainots līdz nāvei un jūtas apkrāpts un nikns,kas vairs par spēlētāju.Tagad ir citas runas,citas intereses,viņi nemaz nejūtas apdalīti.Katram laikam savs,tos nevar salīdzināt!Es varu tikai brīnīties,cik viņi var pārrunāt un apspriest datorspēles un telefonlietas-man tas viss liekas garlaicīgs.Tāpat kā viņiem-manas bērnības lietas.

Atslēdzies Narcise

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #19 : 2015. gada 28. marts, 13:12:22 »
"Tagad ir citas runas,citas intereses,viņi nemaz nejūtas apdalīti." Tur es tev piekrītu, ka viņi nejūtas apdalīti (salīdzinājumā ar iepr.laikmetiem). Tomēr i-nets un datorspēles (tāpat kā telefonspēles) rada ātru pieradumu un atkarību, kurai sekas ir bieži vien visai dramatiskas. Rodas pārsātināmības sajūta, apātija, depresija, dzīve tomēr sāk garlaikot, zūd interese par jebko, ne tikai par skolu un draugiem.  Strādāju arī ar bērniem un pusaudžiem, tāpēc zinu, ko runāju. Un tad, kad vecāki mēģina ierobežot datoru vai atņem telefonu, bērni nereti draud pat ar pašnāvību...

Atslēdzies baaciens

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #20 : 2015. gada 28. marts, 13:18:14 »
"Tagad ir citas runas,citas intereses,viņi nemaz nejūtas apdalīti." Tur es tev piekrītu, ka viņi nejūtas apdalīti (salīdzinājumā ar iepr.laikmetiem). Tomēr i-nets un datorspēles (tāpat kā telefonspēles) rada ātru pieradumu un atkarību, kurai sekas ir bieži vien visai dramatiskas. Rodas pārsātināmības sajūta, apātija, depresija, dzīve tomēr sāk garlaikot, zūd interese par jebko, ne tikai par skolu un draugiem.  Strādāju arī ar bērniem un pusaudžiem, tāpēc zinu, ko runāju. Un tad, kad vecāki mēģina ierobežot datoru vai atņem telefonu, bērni nereti draud pat ar pašnāvību...
Diemžēl ne tikai draud, bet arī mēģina ... Aug telefonkulta paaudze :(

Atslēdzies Trix

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #21 : 2015. gada 28. marts, 13:23:57 »

Protams, ne visi, bet lielā masa ir tieši tāda :( Un šis marazms ir uzņēmis ārprātīgus apmērus


Par to jau es regulāri izsakos - par patērētāju sabiedrības debilizāciju. Tikai bieži vien mani uzskata par ķertu balto zvirbuli un mēģina apklusināt, ka "tāda ir mūsdienu realitāte". Varētu domāt, ka to realitāti veido kāds cits, ne mēs paši.

Un viņiem nekas tāds nemaz nepatīk.Ko tad mežā tur darīs un bail vieniem iet.Cik tad var to bumbu spēlēt un lāga nav ar ko.Tāpat galda spēles -priekš sastrīdēšanās vien ir,kas zaudējis,tas apvainots līdz nāvei un jūtas apkrāpts un nikns,kas vairs par spēlētāju.Tagad ir citas runas,citas intereses,viņi nemaz nejūtas apdalīti.Katram laikam savs,tos nevar salīdzināt!Es varu tikai brīnīties,cik viņi var pārrunāt un apspriest datorspēles un telefonlietas-man tas viss liekas garlaicīgs.Tāpat kā viņiem-manas bērnības lietas.

Ko vecāki iemācījuši, tas ir. Ne jau bērni paši baidās no meža - vecāki nav veduši un nav rādījuši, kā senes aug un kādas zvēriņu pēdas sniegā paliek. Tā vietā pieliek pie datora un TV. Mini 3x, ko izvēlēsies bērns, kad paaugsies...
Iemācīt pieņemt zaudējumu spēlē arī vecāku atbildība. Tiesa, vienīgajam bērnam tas ir pagrūti iemācāms, ja viņš ir svētā "modernā" man-ir-tiesības! bērna statusā.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies Nāra

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #22 : 2015. gada 28. marts, 13:29:10 »
Visos laikos šis ir bijis - kad mēs augām, tad tā nebija  :rofl:Nav tas nekas traks, tāds laiks, bērni ir gudrāki par mums. Es arī nesaprotu, ko vsr darīt mežā, bet varbūt perfekti programmēju. Kurš teiks, kas ir labs, kas slikts. Nevajag pārspīlēt un salīdzināt, katra paaudze ir citādāka.

Atslēdzies Narcise

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #23 : 2015. gada 28. marts, 13:33:27 »
Tā vispār varētu būt vesela atsevišķa tēma, ka mūsdienu bērniem viņu pašu un arī daudzu vecāku izpratnē ir tikai tiesības, bet ne pienākumi. Un likumi arī to veicina. Ja esmu pareizi sapratusi, tad pēc kādiem tur noteikumiem, būtībā skolotāji nedrīkst skolēniem lūgt pat pašiem tāfeli noslaucīt aiz sevis..nerunājot nemaz par ko citu.
Un tai visautļautībai sekas jau ir apliecinājušās, piem.ka skolēns visādos vārdos apsaukā skolotāju, ieskaitot pat par mauku :clap: (reāls gadījums!), un viņam nekas par to nav, arī vecākiem ne.
Bet tā ir cita tēma.

Atslēdzies Spārka

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #24 : 2015. gada 28. marts, 13:35:10 »
Zaudēt saikni ar dabu - 'nesaprotu, ko var darīt mežā' neko labu neliecina.

Atslēdzies Trix

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #25 : 2015. gada 28. marts, 13:36:54 »
IMHO daba - zeme un mežs - cilvēka garu/dvēseli/iekšējo būtību/sauc-kā-gribi un sekojoši arī miesu atveseļo daudz labāk nekā dators. Var jau apņirgt dziedniekus un ekstrasensus, bet dzīvot plaknē, kas noliedz ārpus vulgarizētā rumpja primitīvās uztveres eksistējošus spēkus un esamību [es nerunāju par reliģiju], ir sekli un akli.
Es visu atceros, Ričard...

Atslēdzies baaciens

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #26 : 2015. gada 28. marts, 13:40:40 »
Un bez visa tā, tolaik vēl dejoju, apmeklēju dramatisko pulciņu un makramē. Aizrāvos ar vieglatlētiku un basketbolu, braucu uz sacensībām... Visam pietika laiks...

Tagad? Jauniešiem laika nav nekam ...

Atslēdzies Džesika

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #27 : 2015. gada 28. marts, 13:41:09 »
Jā, kārtis mēs arī spēlējām, tai skaitā zoli. Viss cits arī bija - "sekrēti"; kad ar kaimiņu meitenēm bijām mazākas, tad ņemšanās ar lellēm (bija tādi zīdaiņu ratiņi lellēm), "klases"', "paslēpes", štābiņi, bumbošana, braukāšana ar velosipēdiem, upe, ezeri. Mežs. Lēkt varēja no lielā pagalma ķirša smilšukastē, kad smiltis bija pievestas. Uz sliedēm likām tādas mazas kapsuliņas, laikam kaut kādas patronas. Viņas smuki sprāga. Ziemā slēpes, ragavas. Pagalmā puikas spēlēja hokeju. Citreiz arī ledus bija uzliets. Nereti biju tā nomūrējusies pa sniegu, ka vilnas dūraiņi pilēja no slapjuma. Brīvība! Kāds tur brīnums, ka pionieru nometnē Jūrmalā noturējos tieši četras dienas. Nepatika: iežogota teritorija, jūrā drīkst tikai līdz ceļgaliem. Garlaicība. Piektajā dienā atbrauca ciemos mamma un prasīja: vai tev te patīk? Es teicu: nepatīk. Mamma teica: nu tad braucam mājās! Un es atgriezos savā nekontrolētajā un neierobežotajā paradīzē.
„Traci es netaisu, nevienu neaiztieku, laboju pats savu prīmusu.”

Atslēdzies Nāra

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #28 : 2015. gada 28. marts, 13:46:31 »
Man ļoti patika pionieru nometnes, braucu katru gadu, līdz vecums neatļāva, kaut kāda burvība bija visā tajā nebrīvē un noteikumos.

Atslēdzies Narcise

Re: Bērni pagalmos
« Atbilde #29 : 2015. gada 28. marts, 13:48:57 »
Un bez visa tā, tolaik vēl dejoju, apmeklēju dramatisko pulciņu un makramē. Aizrāvos ar vieglatlētiku un basketbolu, braucu uz sacensībām... Visam pietika laiks...

Tagad? Jauniešiem laika nav nekam ...
Negribu lielīties, bet es bērnībā gāju: ledus baletā (Rīgas Sporta pilī), mākslas vingrošanā, deju kolektīvā, dramatiskajā pulciņā, ādas apstrādes pulciņā, par skolas kori pat nerunājot. Vienmēr bija tā, ka paralēli vismaz 2 šādi hobiji, pie tam ne jau ar "puskāju". Un vēl labi mācījos, un vēl sētā izdauzījos, kā jau minēju. Interesantākais, ka paspēju VISU. :)