spoku tēma

[mellene88]

Nutad...tēma kur izvērsties ar spokustāstiņiem, tikai un vienīgi no savas pieredzes.

Ilgi domaju, jo labais tonis nosaka sākt ar sevi...BET man tāda īsi maktena spokustāsta nemaz naf..
Atcerejos mazliet jocīgu un neatrisnatu lietu...
prms daudziem gadiem, kad dzīvoju laukos un biju stulba visadās ziņās...gadījās tā...māsai atkal bija kkur jādodas un viņa atveda pie manis savu runci(pilsētas ,kastrētu)..jāsaka godīgi raksturs viņam bija baiss...svešiniekus necieta ne acu galā, varēja uzbrukt no slēptuvēm un noposīt asiņainu stērbelēs utt.
māja laukos milziiga, lejas stavs izkartots tā, ka var iet pa istabām uz riņķi..tad nu mēs gājam apkārt tai istabai kurā tobrīd tuseja kaķis..bija reali bail no viņa..ja gadījuma gadiijās kaķis un bērns vienā istabā tad starp vinjiem turēju slotu ,lai katru aizpraviitu uz savu galu...
bet..kakis bija ļõti gudrs un sapratiigs tiaki viņš bija pilniigi nesabiedrisks...naktīs, kad bija klusums un es paliku viena ar viņu..tad novēroju, kā viņš, kā suns apstaigā māju un kko vēro..kustina asti dusmīgi luukojoties sev vien zināmā punktā un izveic man neizprotamas darbiibas itkā ar kko gribētu kašķēties vai kauties...nu tā mēs dzīvojām kadu laiciņu..līdz vienā dienā kaķis pazuda..
Naf un viss...ak Dies, kā es vinju meklēju, apstaigaju klaigadama visu ģerevņu..pēc loģikas..pilniigi stulbi,jo viņš vienalga mums neatsauktos(mus viņš necieta un necienīja ) biju izbimbajusies un nesapratu ko teikšu maasai, ka vinjas kakji pazaudēju...
pagaja vairak kā nedēļa un viena riitā kaķis bija klāt..izspūris, noplucis un ar pus asti.
kakis arii uzvedās taa diivaini...acis apkārt pa stuuriem utt
protams zvanu vetam, ko dariit...
vtārste- tai pat mirklī... kaķis jaliek maisā, jašauj nost ,100% ka lapsa sakoda, tātad trakumsērga, visiem potēties, kaķa liikji uz izmeklēšanu 
es pārbijusies... atļauju dariit ko liek....jo man tak nav nekada info par tādām lietām...
vispar, tagad atceroties..pilniigas šausmas... es gaudoju,, jo mana acupriekšā iebāž kaki karpeļmaisā , vietejais mednieks novelk vinju upesmalā un turpat bladāc(kur nošaujošaias smaiiliks ibio!!!)
turpmāko kkādu laiku es ar bērniem braukāju saņemt trakumsēgpotes....
pēc kkāda laika,mēneša vai??? paziņo, ka atnākušas atbildes, kašakam nebijusi trakumsērga...
Un tad....
veicot pavasara tīrīšanu pieliekamajā būcenī zem mega lielas dzelžu kastes atradu kaķa asti..iesprūdušu
jautājumu vairak kā saprašanas...
kā tā kaste tika kaķim uz astes..viņa bija japaceļ un jāzuliek...
vai tas kaķis vairak kā nedēļu tupēja pieliekamaja ar iespiestu asti?? mēs tur stigājam garām 30x dienā 
kā aste tika nost?? nolūza, nograuza???
man vispār gribējās to vetārsti nosist... bet... nu viņa vienalga jau mirusi...es pat laikam netiku pateikusi, cik dusmiiga esmu...
vot tā

[Trix]

Lielsīkam kādi gadi divi, ne vairāk. Vienu rītu man priecīgs stāsta, ka viņa istabā bijis onkulis ar bārdu, stāvējis pie durvīm mētelī. Neko vairāk neuzzināju - atceramies, ka sīkam divi gadi vai pat mazāk - runāja sakarīgi, bet ne jau pieauguša cilvēka līmenī un ar pieaugušā spriestspēju... Dzīvojam nepilsētā, apkārt bārdaiņu nav, sēta ap pagalmu, naktī visas durvis aizslēgtas, es guļu tramīgi - peli griestos dzirdu.
Būtu laikam jābaidās, bet man sīks jau agrāk bija šādus tādus cundurus izpildījis - pieņemu, ka viņam ir "tiešais vads".
Secināju, ka bijis "ciemos" mans tētis, kurš jau kādu laiku ir citā realitātē.

Galīgi nejutos baisi, drīzāk priecīgi.

[Trix]

Vēl ir visādi spocismi bijuši.
Vasaras vidus, ārā silts, un jau ne pirmo mēnesi. Paskatos termometrā, kas pie loga, a šis rāda... +3 grādus. Izberzēju acis - nupat biju ārā vienā krekliņā! Pieņemu, ka šis nojūdzies, bet izeju pie tā loga... un gar kājām pilnīgi ledains aukstums staigā. Galva siltumā, gar zemi augsts. Sajūta dīvaina... Nekā tur nav - mājas siena. Kaut kāds aukstuma caurums ...vai portāls uz nekurieni.
Starp citu - pāris metru no tām durvīm, kur "onkulis mētelī" stāvēja.

[Camma]

Bērnam ap 10 mēnesīšiem (man), kad šams saslimst un temperatūra sakāpj līdz 40. Nez kādēļ pieaugušie iedomājas, ka tik mazi bērni nemurgo vai visādā ziņā murgi ir no "bērnu sērijas" un atcerēties murgus nav lemts. Skaidri un uz visu mūžu atceros, ko murgoju - pa logu no nakts debesīm ielaižas zvaigzne tieši manā gultiņa, kājgalī un pārtop par "eņģeli" - būtni (drīzāk - jauneklis) garā paltrakā, gaišiem matiem, izstaro karstumu. Taisījos šamam līdz, bet neņēma...

[Emīlija]

oho...

[Nāra]

Klausīties bērnos, tas gan ir garām.

[mellene88]

Klausīties bērnos, tas gan ir garām.

HA!

[lumbergs]

ar bērna muti runā patiesība ! mans sīcis vienreiz diezgan interesantu stāstu pastāstīja - kad es jau biju vecs un ome vēl bija maziņa ...un turpinājumā vietas apraksts , ko mana mamma no bērnības atcerējās ... juniors tur nebija bijis.

[Tille]

Klausīties bērnos, tas gan ir garām.

Jēziņ ...

[kvadra]

Mandomāt, šajā ziņā tieši bērnos vērts ieklausīties - viņiem vēl ir tās maņas, kuras mēs, pieaugušie, lielākoties esam zaudējuši.

[Kikamora]

Dzīvoju Vecrīgā, veca māja, sava aura utt. Vienā no istabām ir "pie gultas stāvētāji" - nezinu, spoki vai kas... Es tajā istabā gulējusi neesmu (tagad vispār tā ir noliktava/kabinets, senāk bija viesu guļamistaba), bet gandrīz visi pārējie, kas tur ir gulējuši, pat tie, kuri netic tādām lietām, ir saskārušies ar vienu un to pašu parādību - naktī kāds pienāk pie gultas un stāv, skatās... Otrā istabā (arī šobrīd nav gulēsanai paredzēta) pati esmu redzējusi vairākas reizes tantīti - no 20. gadiem, izskatās ne te pēc guvernantes, ne te pēc auklītes... Nav agresīva. Ir arī vīrietis vidējos gados manīts. Arī nav agresīvs.

Un tagad... spoku stāsts nr.1 - kā man aizgulēties neļāva.
Dzīvojām dzīvoklī 2 pāri - es ar puisi un mans radinieks ar meiteni. Vienreiz es ar savējo sastrīdos un pārceļos gulēt uz viesistabu (kur augstākminētā tantīte "mīt". ). Vakarā ar radinieka meiteni runājamies, es stātsu, ka nākošajā dienā gribu piecelties agrāk. Nākošajā rītā man nozvana modinātājs.  Guļu aizvērtām acīm, štukoju - celties vai tomēr vēl palaiskoties...Miegs vairs nenāk, bet celties slinkums.  Pēkšņi dzirdu, ka no blakus istabas kāds iznāk (mums tur viens čīkstošs dēlis). Iznāk, apstājas un stāv. Man, protams, pirmā doma - radinieka meitene dzirdējusi manu modinātāju, nāk skatīties, vai es neaizgulēšos. Guļu aizvērtām acīm, tēloju, ka esmu aizmigusi. Un pēkšņi... Nu, man pec tam bija asociācija, ka tieši acu priekšā zibspuldze nostrādā (spilgta gaisma) un spēcīgs vējš (silts) tieši sejā. Es gultā sēdus, acis lielas... Protams, neviena nav.... Es biju 100% nomodā, variants - aizsnaudos un nosapņoju, neder. Acīmredzot, kāds no neredzamajiem iemītniekiem neļāva man "aizgulēties".

Spoku stāsts nr.2
Priekšvēsturi nestāstīšu, pieminēšu tikai, ka laikā, kad tas notika, viens labs cilvēks "aizgāja", nelabā nāvē. Man ar viņu saistība bija maza, bet draudzenei diezgan nopietna. Sākās viss ar to, ka es pēkšņi pa naktīm nevarēju pagulēt. Vienkārši nevarēju - te kaut kādas mistiskas bailes, te murgi... Bez pamatojuma. Un vienā naktī, līdz ko es sāku migt ciet, tā man rodas fiziska sajūta, ka man pie pakauša kaut kas piesūcas un... nezinu, grūti aprakstīt - sūc enerģiju? Sajūta - nu ļoti nepatīkama. Es, protams, pamostos. Kā atkal laižos miegā, tā atkal tā pati sajūta. Nomocījos visu nakti. Nākošajā dienā man zvana draudzene, grib satikties, jo viņai esot dīvaina nakts bijusi. Labi, satiekamies. Un viņa man sāk stāstīt... identiski to, kas bija man tajā naktī. Plus... viņa īrēja istabu vienā dzīvoklī (attiecības ar dzīvokļa kaimiņu ļoti labas). Un kaimiņš naktī pamostas no tā, ka viņa grozās, kaut ko pa miegam vaid (ķipa murgo). Viņš pieceļas, lai ietu pie draudzenes un pamodinātu. Un pēkšņi dzird, ka no viņas gultas kaut kas izlec uz aizskrien (tā kā kaķis). Ņemot vērā, ka viņiem tajā laikā mājdzīvnieku nebija...

[ragana]

Pirms gadiem 5, vēls vakars. Sēžu savā guļamistabā pie datora, priekšā logs, kurā caur durvju aili atspoguļojas otra istaba. Kaut kāda sajūta liek  pacelt acis un paskatīties logā. Atspulgā redzu, kā garām gar durvju aili paslīd sieviete maigi rozā garā kleitā. Manam kašakam acis melnas, spalva gaisā un ņudēdams aizskrēja uz otru istabu. Arī es aizeju, taču protams, neviena nav. Tikai kaķis dusmīgi mētā asti un skatās uz savu parasto "garu aizdzīšanas stūri." Man pašai baiļu nebija nekādu. Šo sievieti redzēju vēlreiz - koridorā, bet tad bija īsāku mirkli.

[Broms]

Agrām kantoris bija kāda Tērbatas ielas nama 3. stāvā. Šad tad gaitenī skanēja soļi, atslēgu šķindoņa, bet atvero durvis neviens nebija redzams.
Jautrāk gāja 2. stāva iemītniekiem.
Tur vienam birojam bija logi uz arī gaiteni. Logi matēti, kuriem cauri spīd tikai gaisma.
Esot bijis, ka vēlākā vakarā vai naktī strādājot, pa gaiteni ienāk vīrieša siluets hūtē, pamīņājas pie durvī, parausta rokturi un aiziet tālāk pa gaiteni. Noklaudz durvis un iestājas klusums...tikai citas izajas gaitenim nav. Citreiz vienkārši raitā solī pačāpojis garām un izgājis pa neesošām durvīm.Tā esot bijis diezgan regulāri.

Iesākumā kolēģi viens otram neko par redzēto nav teikuši, ka nepadomā kaut ko par garīgo veselību
Bet reiz, kad vienu un to pašu redzējuši un dzirdējuši vairāki cilvēki, stāsti nākuši aumaļām

Stāsta, ka 30. gados ēkā bijusi prieka māja.

[reno]

Tad jau varbūt tas, ko mēs saucam par optisko ilūziju, ir spoks!  -darba vieta ir istabas dziļumā ar seju pret sienu. Labajā pusē telpas galā stūra logs. Dažreiz ir tā, ka ar sānu redzi itkā sajūtu, ka kāds iet gar logu, kā ēna. Paceļot galvu neviena protams nav.

[ragana]

Vēl - manā mājā dzīvo arī spoku kaķis. Samērā regulāri redzu viņu notinamis ap ledusskapi.  Paskatos - mani runčuki otrā istabā. Redzējusi esmu ne tikai es.