Tagad puslīdz visu izlasīju, radās viedoklis, protams. Gribi, uzklausi, negribi, ignorē. Tu taču tāpat "padomus neprasi un pie psihologa nesūtīt".
No malas lasot, rodas iespaids, ka bērnam (ja izslēdz medicīniskas problēmas, par kurām negribi dzirdēt) ir uzmanības deficīts un konkrēti viņam veltītas mīlestības trūkums. Ne jau UDS viņam, bet vecāku uzmanības un mīlestības deficīts!
Modelis pēc pašreiz zināmās informācijas ir tāds - Trix strādā, vakarā pārgurusi, uzmanība vajadzīga i jaunākajam (kam parasti tiek vairāk), i vecākajam (kas jūtas apdalīts), tad nu kaut kā mehāniski tā uzmanība un mīlestība tiek nodrošināta, bet nepilnīgi, plus pa vidu vakariņām jābūt gatavām un sazin kam vēl ne.
Tēvs, šķiet, ir "plakāts pie sienas", jo audzināšanu uzņemas Trix (veikala piemērs). Noteicēja ir Trix, tāpēc bērni ar plāksteriem cilpo vispirms pie Trix, ne tēta. Bīdāms un stumdāms vīrišķis (kas neuzšaus pa pakaļu, ja sīcis pelnījis). Bez viedokļa bērnu audzināšanas jautājumā. Parasti gan ir tā, ka tas tētis mīļāks, kad pārrodas no darba, un mamma apnikusi...
Par vecmāmiņām - viņām mazbērns NAV jāaudzina, tas jādara vecākiem. Vecmāmiņām ir privilēģija mazbērnu lutināt.
Rezumējot, pie psihoterapeita nemaz nebūtu slikti aizdoties. Ja ne bērna dēļ, tad atziņas par sevi pašu un otru pusi var gūt diezgan dziļas.
