Attieksme pret krievu valodu

[Lynx]

Negribu iedziljinaaties, pagaidaam  variantos - kad mums vajag runaat krieviski, bet taa tiiri teoreetiski - cik no mums ikdienaa lieto krievu valodu un ko mees vispaar par krievu meeli domaajam?

[reno]

Darba lietas runāju. Veikalos -nekad , nav bijusi tāda situācija, ka mani nesaprastu. Kādam tantukam, ja jautā, varu arī krieviski atbildēt.
Rakstu vēstules, kartiņas krieviski

[Minne]

Latvijaa tas jau taa organiski sanaaca, bet tagad jaaatziist, ka nevaru uzreiz paariet uz krievu valodu jaapierod, jaaiejuutas, jaapaarstellee domaashana.


Pagaajshvasar biju meerenaa shokaa par sevi, jo vecai tantelei polikliinikaa nespeeju uz elementaaru jautaajumu atbildeet, lai kaa puuleejos un saaku par jaunu - kaa atveeru muti, taa vaaciski. Tagad aizeju uz krievu veikalu un palocu meeli ar paardeveeju, tomeer tik pashsaprotami  kaa agraak tas vairs nav. Ikdienaa nesanaak gan.

[ragana]

Ikdienā lietoju, bet pārsvarā rakstiski - mana "klientūra" tāda. Un arī kolēģu bariņš, bet tie cītīgi runā latviski. Normālās  situācijās, kad jārunā ar NE vietējiem krieviem, runāju bez problēmām. Ja vietējie "ja tvoi sobačij jazik ņe poņimaju", tad tie var iet tālu un uz austrumiem.

[Spārka]

Apkārt latviska vide, krievu tik cik filmas un grāmatas.

[Luīze]

Lasu krievu preses izdevumus darba vajadzībām. Saprotu visu. Ar runāšanu gan būtu švaki - jau daudzus gadus nav bijusi nepieciešamība.

[Emīlija]

runāju, rakstu, lasu

nejaucu kopā ar politiku

[Nomade]

Ikdienā krievu valodā man nevajag runāt. Un arī nemeklēju katru iespēju, lai to darītu. Krieviski runāju tikai ar savas paaudzes lietuviešiem. Dažs labs vārds riktīgi kabatā jāmeklē.
Runāt, rakstīt, lasīt protu, lai gan tekstu uztveru tikai, pārlasot otru reizi. Acs ir atradusi no burtiem.
Kādreiz sacerējumus rakstīju un kr.val. biju teicamniece.

[Trix]

Pēdējos gadus 4 lietoju sadzīvē un regulāri... kamēr sīči vēl nesaprot...   Nu nav viņiem jāzina viss, ko mēs domājam par viņiem un par plāniem - iet rīt uz b/d vai vēl paklepot mājās, braukt vai nebraukt pie vecmāmiņas, ir vai nav viņam līkākas kājas nekā fizioloģiski pienākas utt. Bet ilgi tas nevilksies.

Aber par tēmu oriģinālajā iecerē - ja agrākos gadus (izņemot pēdējo vai divus), es izmantoju iespēju runāt ar krieviem krieviski - lai neaizmirstu kustināt valodu (jebkura valoda ir bagātība - cik nu man to svešvalodu vispār ir...), tad tagad sāk ieslēgties aizvien lielāks princips - Latvijā runā latviski un punkts. Iebraucējus var pēc ausīm atšķirt, vietējie urlas lai mācās valsts valodu. Vecam sakarīgam tantukam atbildēšu krieviski, bet ja turpat blakus trāpīsies nahaļnaja roža (mums tādu psrs rožu ir daudz) un sāks pirkstiņus vēcināt, ij netaisos locīties, ej prasi citam krievam, kāpēc nenāk vilciens.
Lai gan valodu protu, dažreiz krievu rakstītos tekstos kļūdas redzu, lasu, runāju. Gadās, ka vārds jāpameklē, jo ikdiena tomēr tā nav.

Šodien klausījos, kā krievu dāma ar latvieti pļāpāja [piedodiet, nevarēju nedzirdēt ] - visu cieņu, labā latviešu valodā. Ar akcentiņu, bet brīvi. Paretam aizkrita kāds vārds, bet bez stresa. Priecājos no sirds.

Runāt, rakstīt, lasīt protu, lai gan tekstu uztveru tikai, pārlasot otru reizi. Acs ir atradusi no burtiem.
Kādreiz sacerējumus rakstīju un kr.val. biju teicamniece.

Kirilica ir objektīvi lēnāk lasāma nekā latīņu burti - esot pētījumi.
Bet teicamniece es arī biju.

[Mango]

Darbs ar nerezidentiem 99%, runāju, rakstu, lasu utt.
Cenšos atcerēties, ka, pametot darba telpas, man tas nav jādara.

[Antuanete]

Saprast lielākoties saprotu, runāju retumis, lasu nelabprāt, rakstīt - labāk nevajag
Vairāk sanāk lietot Igaunijā un Lietuvā ar vecākas paaudzes cilvēkiem, uz vietas parasti man kaut ko prasa krieviski, atbildu latviski. Ja sanāk garāka saruna, tad kaut kā automātiski pārslēdzos uz krievu, bet, par laimi, nav gadījies sastapties ar demonstratīviem latviešu valodas nezinātājiem.

[Mangusts]

Lasu bez problēmām - krieviski daudz vairāk literatūras pieejams nekā latviski, it īpaši fantastikas, kas man joprojām cieņā, un zinu to krietni labāk par angļu valodu.
Rakstu - nu jau ļoti reti un droši vien būtu šādas tādas problēmas ar locījumiem, bet, kā Trix, rakstītā tekstā kļūdas pamanu.
Runāju -, acīmredzot, daudz retāk kā iepriekš, jo valoda laužas un reizēm vārdus nevaru atrast, lai gan kādreiz runāju tikpat kā bez akcenta.

[Mango]

Nu, akcents man ir tāpat šausmīgs ar visu runāšanu ikdienā. Saka, pribaļtiskijs, pa gabalu dzirdams.

[rutta]

Rakstu, lasu un runāju bez akcenta.

[viesmiiliigs]

Rakstu, runāju un lasu ar akcentu.
http://translit.net/ un spellchekeris - labākie draugi, kad jāraksta kas nopietns