Palīdziet ar padomiem!
No domāšanas drīz galva uzsprāgs, netieku galā un nezinu, kā būtu pareizi.
Meitai ir attiecības ar 20 (!) gadus vecāku vīrieti (viņai 20 viņam 40), viņš ir manā vecumā. Tas turpinās jau pāris gadus.
Faktiski viņi dzīvo kopā, meita īrē dzīvokli.
Esmu pateikusi, ka mēs (ģimene, tuvākie cilvēki) nekad nesamierināsimies ar šīm attiecībām, ka tas nav normāli, ka nedzīvo jau izolācijā - sabiedrība apkārt to redz un žēlo viņu. Jā, man ir svarīgi, ko domā citi, jā, es kaunos no fakta kā tāda, šķiet, ka viņa arī nav īsti riktīga, ja viņas izvēle ir tāda.. Raudiens nāk iedomājoties par iespējamajiem mazbērniem, par viņas dzīvi pēc gadiem 10,20.
Pateica, ka viņai vienalga, ko mēs/es domājam.
Ko darīt?
Vienīgais, ko neesmu izmēģinājusi, nav runāts divatā aci pret aci ar ''znotu''. No tādas domas vien jau metas nelabi.
