Kā es tevi saprotu...
Ne jau pat vecums tas galvenais, bet tā šausmīgā sajūta, ka acīmredzami bērns krīt bedrē un Tu nekā nespēj palīdzēt. Tā bezspēcības sajūta ir briesmīga. Un paies kādi 10 gadi, kad acis atvērsies un meita teiks, kāds ārprāts tas bijis. Taču gadi būs pagājuši.
Ko darīt- pieskatīti es par to izmantošanu un par to kaut kā runāt, kaut gan nedzird jau...
Skaidrs, ka skuķi izmanto. Vecis 40 gados bez savas dzīvesvietas, nu, vienkārši burvīgs eksemplārs!
Aicini ciemos, taisi nevis svētkus, bet talkas, organizē kopā strādāšanu, tad parādās īstie radziņi un arī apmātas jaunuves tos pamana.
Aicini meitu braukt ceļojumā, redzēs, vai teiks, ka visa nauda aiziet veča uzturēšanai.
3 gadi ir klasiskais rozā briļļu periods, bet pēc tam ilgi velk, jo nespēj atzīt, ka bijušas muļķes, tas tavai meitai trakākais priekšā.