Mums tas pats kas Emīlijai - varam visai brīvi rīkoties ar savu laiku, bet ir obligāti jābrīdina, ka nebūsim, un kaut ar pēdējiem spēkiem, bet jāpasaka kolēģiem, kur karājas kādas astes un kā tās pārņemt. Tā ka runa ir par darba kultūru.
Ezme, lai situācijas neatkārtotos, varbūt ir vērts pēc šādiem gadījumiem pasaukt darbinieku "uz kafiju" un pa punktiem izstāstīt, ko darīja nepareizi, un kādas varētu būt sekas, ja Tu nebūtu tik iecietīgs darba devējs. Moš nākamreiz apdomāsies.