Patika pirmā cēliena noslēgums ļoti. Un varēja arī izrāde beigties.
Man arī patika pirmā cēliena noslēgums. Un vienu brīdi man arī likās, ka izrāde beidzas, un ne man vienīgajai... iestājās pat tāda kā neveiklības sajūta, vai ir jau sācies starpbrīdis, vai vēl kas būs... varētu iet mājās, ja vien sižetiski stāstam nebūtu jāturpinās...
Ar Veceni es šo izrādi nesalīdinātu, drīzāk ar Makbetu, man tādas sajūtas vismaz.
Ja izrādes anotācijā teikts par Krievijas apokaliptiskajām noskaņām, tad es gan attiecībā uz redzēto tādus vispārinājumus neizdarītu.
Bet izrāde nav viegla, pats Idiots jau nav viegls materiāls, un ja vēl režisors velk uz to apokaliptisko noskaņu, tad otrais cēliens ir daudz smagāks par pirmo... bet tā tas arī ir, nāve, prāta aptumsums... vairāku individuālo pasauļu sabrukums, tā kaut kā, manuprāt...
Es kaut kā nevaru iedomāties tieši šo izrādes koncepciju uz NT lielās skatuves, tieši šo, nē...