Vienkārši man mātes kreņķis par situāciju šķiet visnotaļ saprotams un pamatots, un es patiesi neticu, ka viņas vietā te visas citas vieglu sirdi samierinātos.
Otrkārt, man pašai manos 20 bija viens tāds "kretīns manā vecumā". Jeibogu, kretīns. Labs laiks pagāja, kamēr vispār vaļā no viņa tiku, un vēl gadi, kamēr morālās brūces aizlaizīju. Labākie gadi, 20+, pa*irsti. Jūtu līdzi savai mātei, kas viņai bija jāpārkreņķējas pa to laiku. Tāpēc man tā filozofēšana par tirānisko, tarakānu apsēsto māti ausis griež.