Es nerunāju par to, ka kāds vēlētos būt nabags.
Bet vairāk no tāda aspekta, ka vīrietis nekad nevar būt pārliecināts, ka sieviete, kas piekrīt ar viņu precēties, to dara tiešām tāpēc, ka viņš ir viņai sirdij tuvs. Iespējams, viņa viņā saskata nodrošinātas dzīves potenciālu un tas kalpo par galveno motivatoru.
Pragmatiski runājot - laulība ir institūts, kas izveidojies vienas puses ekonomisku interešu un otras puses lētticības sakritības gadījumā. Ne jau 100%, bet izņēmumi apstiprina tendenci. Kaut kādu lomu spēlē arī vizuālais novērtējums, protams, bet tas, šķiet, nav izšķirošais.
Un tad man pašam sev rodas neatbildētais jautājums - kāda mārrutka pēc precas vīrietis? Priekš kam viņam vajadzīga kāda, kas faktiski viņam nesīs materiālus zaudējumus visas laulības garumā.
Nē, tad jau labāk jākultivē mīlestības teorija
