Jā, Luīze, protams, esmu. Ļoti daudz gadus. Un jautājums - Kāpēc? nav vienkārši atbildams. Tur mijas virkne iemeslu, no kuriem galveno izvilkt vienā teikumā nav iespējams. Nu, jā, tur bija sajūta par līdzvērtīgu cilvēku, par to, ka viņai ir intelektuālas potences, par to, ka es sevi redzu kopā ar šo sievieti ilgtermiņā, ka es to vēlos, ka mums ir interesanti, ka viņa vienmēr būs tikpat skaista (un ir arī). Nu, protams, mīlestība un sekss arī iederas atbildē zem jautājuma Kāpēc?
Muha, es savā iepriekšējā tekstā teoretizēju par laulības lietišķo pamatojumu un procesa lietderību.
Bet vispārībā - ja mēs nespējam pieņemt to, ka cilvēki ir ārkārtīgi atšķirīgi - no pilnīgi tupa līdz pilnīgi gudram, no biezādaina līdz slimīgi jūtīgam, tad varam spriedelēt par to, kuram vajag ģimeni, kuram tā pienākas un kuram nedrīkstētu būt. Bet cik daudz un dažādu ir cilvēku, tik arī daudz un atšķirīgu laulības vai ģimenes modeļu. Un pateikt, ka vieni ir labi un citi nekam neder tikai pēc kādiem viena veida kritērijiem nebūtu pareizi. Ja kaut kāds mūsuprāt nepareizs laulības modelis ir kādam citam, tā ir tikai viņa darīšana, kamēr tas iekļaujas likuma robežās (lai gan arī likumu nosaka pēc vairākuma principa). Vienīgais par ko varam atbildēt un prasīt atbildību - par savu rīcību un savu attieksmi. Neviens nevienam nepieder un līdz ar to nevar otram kaut kādus noteikumus izvirzīt. Nepatīk - strādā ar sevi. Otrs pats lai labo sevi.
