Turpinot par brīvdabas izrādēm, internetā ar vienu aci noskatījos arī Cēsīs ierakstīto Skroderdienu izrādi. Jāsaka, ka televizorā izskatījās drusku labāk kā man dzīvajā, glāba tuvplāni un tas,ka nevarēja redzēt, piemēram, kā līgojās dekorācijas, kad vienas durvis bija grūti atveramas

.
Man palika iespaids, ka salasīti profesionālie aktieri, kuri jau spēlējuši tieši tās pašas lomas, pieaicināti klāt iztrūkstošie... režisora loma vien tajā, lai saīsinātu lugu un norādītu, kuram pa kurām durvīm jāienāk vai kurā šķirbā jāpazūd.
Jā, vietējie dejotāji bija forši, publika tā kā atdzīvojās pazīstamos ieraugot, kaut dejotās dejas, manuprāt, ne pārāk atbilda izrādes tēmai, sanāca tāds savārstījums. Tiesa gan, pēc tam uzreiz sekojošā 3 jauniešu deja tā kā izčākstēja vispār.
Cēsīs dejotāju bija krietni vairāk kā man „dzīvajā”, un arī dejas šķita tādas atbilstīgākas un jestrākas, deju pauze garāka...
Pēc tam, kad tikko biju bijusi uz NT izrādi, man ļoti ausīs griezās tā brīvā izdarīšanās ar tekstu, tādi vārdiņi kā „klau” un „sasodīts”... nu labi, varbūt piekasos, bet tās ir manas subjektīvās izjūtas.