Domāju, jāļauj izvēlēties, ko lasīt no klasiķiem. Jo skolu programmas ļoti ierobežo izvēles brīvību tieši klasikas ziņā. Nu, kāpēc vienmēr "Jāzeps un viņa brāļi", kā piemērs, no Raiņa? Vai Rainis tik šauri pats domāja un vēlēja? Lai taču lasa jaunietis iesākumā vienalga ko no Raiņa. Bet var jau būt mūsdienās arī ļauj lasīt jebko, nezinu, kāds laiks nav iets skolā.
Par novecošanu nepiekrītu (domai, jo rakstu šovakar pavisam kaut kā negribas lasīt, atvainojos). Ir tik daudz labu autoru, ka īsti pat nejūt gadsimtus. Tiešām daudz un tiešām labu.
Un kopumā mīlu lasīt! Tas liekas kaut kas tik neatņemams no dzīves. Bet tieši to, kas konkrētajā dzīves posmā uzrunā. Laikam jau man paveicās, bija laimīga bērnība, literatūras skolotāja ļāva lasīt, ko pati vēlos, ja tikai uzrakstu sacerējumu, jo tos cepu aukšā vienu pēc otra kādreiz. Līdz ar to man patīk Rainis, jo "Jāzepu" lasīju, pareizāk sakot, līdz tam nonācu, jau apzinīgākā vecumā, ne gluži padsmit gados, kad vairāk izvēlējos kaut ko citu (neatceros vairs, ko tieši).