Tagad lasu L.S. Hiltones grāmatu "Maestra".
Dramatiski sarkans grāmatas vāks. Personāži iesākumā raisīja interesesi, bet tālāk sāk nesimpatizēt. Tā nu tas ir. Neliegšos, diez vai izlasīšu līdz galam. Sižets trillerīgs. Nu, man mazliet asociācija ar agrāk izdotajām Džekijas Kolinsas grāmatām, kur seksuāla atbrīvotība uzreiz ir kaut kas tāds, ko izcelt. Pats fakts nebūtu nekas, ko noliegt. Cilvēki dažādi, lai būtu. Bet tā mazliet nievājošā attieksme pret apkārtējiem. Piedodiet, lai gan trilleris lasās raiti, ir intriga, ir pikantie brīži aprakstīti, mani kaut kā atgrūž. Tā jau katrā cilvēkā var atrast kaut ko, kam piesieties, vizuālajā izskatā, raksturā. Un, jā, varbūt arī tā ir taisnība. Bet man personiski vienkārši negribas to visu atkal un atkal lasīt. Nesaista. Lai gan, ja nebūtu šī nievājuma, pieļauju, izlasītu paris vakaru intrigas izklaidei. Bet tā, ticamākais, nesīšu atpakaļ uz bibliotēku.
Uzsvars - gaumes dažādas, noskaņojumi cilvēkiem (grāmatu lasītājiem) arī iegadās dažādi.