Jaunatklātās grāmatas

[fiasko]

Izlasīju ķieģeli, kas nu jau vairs nav nekāds jaunums - Kens Follets "Zemes pīlāri". Gana saistošs stāsts, gana labā tulkojumā. Kaut ko atcerējos no pāris seriāla sērijām, ko redzēju, bet grāmata man patika!

[Mango]

Vinnēju "Solo vijolei un termometram", I. Eņģele.
Rēcīga, knapi valdos mikriņā, lai nesāktu zviegt.

Patiks tiem, kam saistoša medicīna, VD, hipohondrija. Galv. personāžs ir hipohondriķis, un kā tad viņai iet pa dzīvi, Br.Džonsas stilā.

[Luīze]

Šobrīd lasu Diānas Gabaldones "Svešzemniece". Necik tālu neesmu vēl tikusi, jo grāmata tiešām bieza, bet pagaidām liekas intriģējoša.
Jauna sieviete no 1945.gada nejauši aizceļo pagātnē uz 18.gadsimtu.

[Mango]

K. Veba Mantojums
Dzimtas vēsture, dzimtas muiža. Anglija. Toreiz un tagad. Vēl šis tas no Amerikas prērijas, Amerikas jaunatklājējiem, indiāņiem.
Protams, viss sākas ar kādu senu fotogrāfiju. : )
Bija interesanti.

[ineshuks]

Disclaimer... neatceros autori... bet taads normaals trilleriits, viegli lasaas, kaut angliski... nekaada dizhaa maaksla, bet izklaidei der

[reno]

Vera Volkēviča Pļauka
I grāmata
Darbība 1. sējumā sākot no 20. gadu beigām līdz kara sākumam.

Absolūts pārsteigums -grāmata sarakstīta kaut kad 60 gadu beigās -70. gados pašai priekš sevis un noslēpta. Ja kāds to būtu atradis, tad cietums, kā likts. Jo par tādiem tekstiem un uzskatiem  padomju vara nepiedod. Priekšvārdā gan pašas autores vēstulēs nevar īsti saprast sarakstīšanas laiku, un izdevēju priekšvārdā Lauku Avīze un Hānbergs arī  izsakās stipri juceklīgi.  Mašīnraksta lapas nosūtītas Ziedonim, raksta, ka 90. gadu sākumā ar autores pavadvēstuli. Bet viņa mirusi jau 1986. gadā!  Tālāk darbs laikam nogrimis [/size]Kultūrkapitāla fonda [/size]Likteņstāstu arhīvos.


Sarakstīšanas laikā  nekāda brīvība vēl nevienam nelikās reāla. Un tad es tā padomāju -visi mūsu rakstnieki padomju laikā sarakstīja visumā labus darbus -Ezera, Bels. Bet neviens, NEVIENS neuzrakstīja ko patiesībā domā un jūt, kaut vai noslēpšanai uz visiem laikiem. Bet šī sieviete ar vidējo izglītību, doši vien izsūtīta,  to izdarīja.


Protams, ka tur būtu bijis vajadzīgs iejūtīgs redaktors, īpaši grāmatas sākumā, kas liekas par daudz sasīkumots. Bet sākot no krievu ienākšanas laika autore pa īstam sāk teikt, ko domā.


Var saprast, ka tā ir lielā mērā autobiogrāfija un pašas pieredzētais. 527. lappusē krievi ir atstājuši Rīgu un atkal sāk skanēt Latvijas radio.Tā kā ir vēl divas, tikpat biezs grāmatas, tad notikumi varētu būt līdz kādiem 70. gadiem.


Lasot mazliet vajag iecietību sākumā, tur attiecību līkloču varbūt par daudz. Bet pamats citiem Likteņa līdumniekiem noteikti varētu būt

[reno]

http://andasstuff.wordpress.lv/tag/vera-volkevica/

Te daudz labāk pateikts. Papētot sapratu, ka šis ir atkārtots izdevums, pirmais bijis 1993. gadā. Un kopā ir 4 grāmatas

[Luīze]

Šobrīd lasu Diānas Gabaldones "Svešzemniece". Necik tālu neesmu vēl tikusi, jo grāmata tiešām bieza, bet pagaidām liekas intriģējoša.
Jauna sieviete no 1945.gada nejauši aizceļo pagātnē uz 18.gadsimtu.

Pabeidzu un neesmu vīlusies. Ir iznācis turpinājums ar nosaukumu "Spāre dzintarā". Drīzumā jābūt pieejamai bibliotēkā.

[Nāra]

Volkovičas Pļauku lasīju ļoti sen - jau tad,kad nāca turpinājumos kādā avīzē,varbūt tā bija Neatkarīga cīņa. Man liekas,ka vēlāk iznāca arī grāmatā un skatos,ka tagad ir pārizdota 4 lielos ķieģeļos. Pārlasīt netaisos,bet tajā laikā lasījās tīri labi,diez vai tagad aizrautu.
Maza atkāpe - gadās staigāt garām Volkovičas kapam,tad arī vienmēr atceros Pļauku.

[lumbergs]

Mēs ar tēvu uz sacensībām jozām uz pastkasti-kurš pirmais dabūs izlasīt Pļaukas turpinājumu! Iespējams,ka vecāku dzīvoklī vēl ir sakrāti visi izgriezumi.

[reno]

Bibliotekā bija arī vecais izdevums -nē, paldies, pagaidīšu šodienas ķieģeļus. Tās pašas lapas satilpinātas 4x plānākā grāmatiņā,sīkiem burtiem, saspiestām rindām, dzeltens avīžpapīrs... Tādēļ vien es padomjlaika grāmatas rokā paņemt nevaru

Paņēmu Rūmnieka un Miglas "Debess aiztur elpu" -Latvija triju valdību laikā -Ulmanis, Stučka un Niedra, 1918.-1919. Pamēģināšu
Otru man ieteica -Pols Dohertijs "Seta Slepkavas" -krimiķis Senajā Ēģiptē

[lumbergs]

Andrēa Šahta Pieci kaķi zem Ziemassvētku zvaigznes,ļoti mīļa lasāmviela. Gaida Sievietes,kuras skrien ar vilkiem.

[taj]

Kristīna Beikere-Klaina "Bāreņu vilciens"

Pa ilgiem laikiem biju dusmīga! Patiesi, tas man nav raksturīgi, attiecībā uz lasāmo. Ja kaut kas neiet, tad vienkārši neizlasu līdz galam, nemokos. Bet šeit viss gāja.

Grāmatas pirmā puse atzīmējama kā interesanta un saturīga, ir vērts izlasīt "pirmā puslaika" pēc. Par bāreņu vilcieniem, kas 1929.gadā pārvadāja bērnus uz tālākām apkārtnēm, lai kāds izvēlētos sev bezmaksas darbaspēku, tā skarbi, un par mūsdienām, 2011.gadu, arī par kādu spurainu pusaugu meiteni, bāreni. Tas viss saturīgi, loģiski savijas kopā, rosina vēlmi uzzināt, ar ko noslēgsies.

Un tad! Grāmatas otrā puse jau palēnām sāka palikt arvien sasteigtāka, bezemocionālāka. Līdz tam, ka pēdējās pārdesmit lappuses vienkārši nošokēja. Laikam patiesi tas paķēra uz pārsteigumu. Jo, nu, nevar taču tā darīt! Bet, redz, ka tomēr var. Vai nu autori spieda kādi nodošanas termiņi, vai kas, bet beigas nebaudāmas! Nekā no visas iespriekšējās izjustības, tikai kailas frāzes, drausmi! Pat paņemot rokās grāmatu un pašķirstot, var redzēt, ka sākumā tekstā mijas dialogi ar aprakstiem, bet beigās tikai kaila sarunu scenografēšana. Joprojām brīnos, kā to tik viegli pieļauj literārajā pasaulē... Tiešām nekādai kvalitātei nav jābūt, ja iesākumā tā pastāv. Hm.

Labi, iešu padarīt ko citu, atiet. 

[reno]

http://www.ivitas-blogs.com/params/post/786147/k-beikere---klaina-barenu-vilciens

Atcerieties, kā tā trakā vāvere mučača pinās savos tekstos?

[reno]

Laba pašmāju jautrā plaukta grāmata -
Ilze Eņģele   Solo vijolei un termometram

 Gunta Nijole - profesionāla hipohondriķe, komisks stāsts gan par slimībām,kas piemeklē,  gan ofisa attiecībām