Nu... Dažreiz domāju, ka tas varbūt ir savādi, bet mani drīzāk biedē, ja svešs cilvēks tā uzreiz ņem un izrāda kaut kādu iekāri. Tas drīzāk atgrūž. Bet nesaku, ka tā ir visiem. Kas zina, varbūt tēmas titulapgalvojumā ir sava taisnība, tikai nevaru to attiecināt uz sevi. Protams, es varu kaut ko nesaprast, piemirst, arī tā var gadīties. Taču tik tiešām vairāk uzrunā tas, ja cilvēks ar kaut ko, ar kādu niansi ir man simpātisks nevis uzreiz ar to vien, ka mani iekāro. Saista vairāk iejūtība un mazāk varas izrādīšana, dižošanās. Taču cilvēki jau ir dažādi.
Un vēl. Protamns, nesaku, ka visi vīrieši ir līdzīgi vai, ka tā būs vienmēr. Bet drīzāk laiku pa laikam sajūtos nogurusi no dažiem vīriešu izgājieniem. Apnīk. Gribas mieru. Gan arī neidealizēju sievietes. Nebūt. Sievietēs, gadās, ir kaut kas arī nogurdinošs un apnicīgi histērisks, brr. Un atkal, ne jau visās, protams. Bet vīrieši itin kā prasa, lai viņus apbrīno. Runasveids tāds dažiem, kuri sastapti. Ne jau visiem. Un beigās vienkarši, da rade boga, varu pateikt, ka super idejas un labi paveikts daudzkas, lai tikai beidzas tā uzmanības pieprasīšana (frāzes: "Atnāc, paskaties!", "Redzēji!" u.tml.).
Man patīk vienkārši cilvēki! Cilvēki! Un ir labi reizēm tiešām drusku pakāpties nostāk no dalīšanas soc slāņos, dzimumos. Cilvēciskais faktors mani interesē un liekas svarīgs.
Attiecībās savukārt ir divu cilvēku stāsti katram par sevi un tad kopīgais. Un ļoti var atšķirties. Tāpēc dažiem varbūt titulapgalvojums būs patiess, dažiem nē, un pasaules gals no tā neiestāsies, katrs ir tiesīgs padomāt, ko nu katrs padomā.