Diemžēl visu dzīvi esmu bijusi mazkustīga, arī darbs tāds, kā arī nekad neesmu nodarbojusies ar kādu sporta veidu vai regulāri piekopusi kādas sporta aktivitātes. Vasara ir tas laiks, kad cilvēki kļūst aktīvi, vismaz tā izskatās, bet es man nekas nemainās - esmu tikpat mazkustīga kā ziemā. Braukšana ar auto ir ierasta lieta, neatceros, kad esmu kaut kur gājusi kājām. Galvenais ir tas, ka es pilnīgi jūtu, kā mans organisms slāpst pēc kustībām, bet nevaru sevi piespiest. Pienāk vakars un es atkal apsēžos savā dīvānā. Ir gadījies, ka saņemos kaut vai pastaigai vai lēnam izbraucienam ar riteni, pēc tam ir laba sajūta, bet tā saņemšanās ir grūta un atrodas simtiem iemeslu, lai to nedarītu, kaut it kā gribas. Nopirku trenažieri, bet arī tas stāv neizmantots. Man arī nav tādu aktīvu draugu, vīrs arī ir tipisks dīvāncilvēks. Mierinu sevi ar domu, ka resna neesmu, vesela esmu, varbūt to nemaz nevajag. Pašu gan māc neapmierinātība, ka visu vasaru pavadu dzīvoklī, kaut vakaros ir laiks aktivitātēm. Zinu, ka tā, dzīvoklī un dīvānā, paies arī atvaļinājums.
Sakiet - kā lai saņemas?