Retrospektiivi skatot, bija visi manas beerniibas atstumtie taads tipaazhs, kursh ar visu savu staaju un uzvediibu neverbaali veestii "iesit man"... un sita... ne vienmeer fiziski...
Un kur gan, ja ne maajas vinji apguva sho dziives poziiciju...
nezinu, kaada gudra psihologjija saka, ka upuris nekad nav vainiigs (shkjiet, tur vainiigos vispaar nemeklee), bet to, ka darbiiba rada pretdarbiibu un attieciibas ir mijiedarbiiba, shjiet neviena psihologjija nenoliedz
Un kā gan pašam no tādas tikt vaļā? pat ja ir pietiekami saprātīgā vecumā un apzinās situāciju? un kur dabūt citu pozīciju, ja no audzināšanas ir zināma tāda?
Uzskatu sevi par kkādā ziņā savādāku, kur ne mazums bija ģimenes (ne)audzināšanas nopelns, bet pilnīgi noteikti klasē bija dīvaināki, kam gāja krietni trakāk...
Kam tiešām mantas kkur zūmēja, t.sk. izmeta pa logu un gaidīja, kad vēstniecības darbinieks atnesīs atpakaļ skolas vadībai u.t.t. Vsp kkā slikti atceros skolas laiku, kgan nemaz TIK sen jau tas nebija... Atceros, ka gan mani apcēla, gan es izdomāju kā apcelt kādu citu, gan kkādā veidā panācu, ka kāds vēl cits to realizē, kamēr pašas roķeles tīras...
Piemēram, kāds gļuks tieši audzināšanā lika man izvēlēties kkādas drēbes, kas vispirms jau nebūt nebija ne stilīgas, gaumīgas vai klasiskas, (ok, ja neviens nav mācījis, kā ko gaumīgi izvēlēties un savu māksliniecisko dotību nav, tas vēl būtu saprotams),tad kāpēc tā 1 kārta bija jānovalkā burtiski līdz caurumiem, lai sāktu gribēt jaunas? Kkas bija laikam iedvesis, ka "skaistums nāk no iekšām" un aizmirsis pieminēt, ka ārējais izskats tomēr rada 1. iespaidu un nodrošina, ja ne iederību kkādā slānī, tad neiederību gan... Un nu nebiju no TIK nabadzīgas ģimenes, ka vēl 1 normālu apģērba kārtu katru gadu nevarētu nopirkt.
OK, kad nāca simpātijas pret attiecīgu mūzikas stilu, kam piederas attiecīgs ģērbšanās stils, tas vēl tā, bet vai ties'ām tas viss līdz skrandām bija jānovalkā... Tagad man taaaaa patīk sajūta 1. x uzvilkt foršu jaunu drēbi...
Un jā, no manis nereti varēja dabūt norakstīt, t.i. galīgi sanīsties, lai ko pie sevis varbūt kāds i nedomātu, daļai īsti negribējās...
Un jā, nesaprotu mājienus un zemtekstus - vrb kāds kko ar ironiju arī domāja, bet ko nepamanīju, tas nevarēja traucēt.
Arī tagad nekur daudz neiederos, tātad laikam jau nekas diži nav mainījies.
Tāpat laikam izskatos pēc clv, ko viegli apčakarēt, tad nu ir ķēpa plēsties ar visādiem blēžiem uz katra soļa līdz pagurumam...