Palasot, kas notiek pasaulē, palasot, kas ir noticis pasaulē un padomājot, kurp tas viss iet, neganti uzmācas aizdomas, ka cilvēce tomēr īsti garīgi vesela nav.
Reliģiskie kari, inkvizīcija, cilšu tradīcijas pusaudžu ievešanai pieaugušo kārtā, puļķi degunā, caurumi ausīs, apskaldīti zobi, cilvēku upurēšana... Tas nav par mums? Bullings, mobings, bosings, izvarošana... Sarakstu var turpināt.
Viena lieta ir, kad stiprākais tīģeris nokož vājāko, lai pašam paliek teritorija ar barību.
Pavisam cita - kad viena dzīva būtne spīdzina otru.
Šķiet, ka Zeme ir izmēģinājuma poligons Zesta civilizācijai no Zju-Kju-17, kuri dzīvo pāris miljardus gadu un Zemes gads šiem ir kā mums stunda. Tad nu viņu skolēni projektu nedēļā eksperimentē ar SimEarth - aplaiž Zemi ar pāris atsevišķām cilvēku grupām, telepātiski iedod dažādas ievirzes un novirzes un pēta, kas sanāks - apsitīs saprātīgie Zemes kukaiņi viens otru vai ne un kādā veidā.
Pēdējie projekti trāpījušies galīgiem nesekmīgajiem, projekts ir pamests un aizgājis savu ceļu - cilvēki savairojušies un apsēduši visu Zemi.
Vai arī tas ir kāda liela mēroga diplomdarbs - dažādu rasu kolīzijas ierobežotā teritorijā ar ierobežotiem resursiem un ierobežotu cilvēcību.
Pārdomas aktualizējās pēc raksta iekš
www.spoki.lv (viņu noteikumos neatradu pārpublicēšanas noteikumus, tāpēc ielieku linku ar atsauci) - par ķīniešu meiteņu mazajām pēdiņām. Kā izrādās, man bija zināma cenzētā versija...
Oriģinālā - šeit:
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Bedigi-slavenas-Lotosa-pedinas/764223Brīdinu - personām ar vājākiem nerviem labāk iet izšūt krustdūrienā (jā, jā, man arī būtu vajadzējis...)