Ja tualete bija ārā, tad nu īpašas vēlmes vēl lasīt nav, it īpaši ziemā...
Un tagad lasām klasiku:
Aiz kūtiņas laukmalē būcenis mazs,
Kur viegli var aizstaigāt kājām
Un vecus žurnālus pārlasīt,
Ko šaipusē nemanu krājam.
Un ko tu tur sakrāsi, noplēšu, cik
Vajag ar plēsieniem skopiem.
Bet, ak, kungs! Tā ir dzeja! Es lieku to nost
Un ņemu, kur rakstīts par lopiem.
Un nāku pa taciņu vieglots un tīrs,
Ar domu šo tālu vēl eju:
Ka ne es, bet, lūk, tur tas bārdainais vīrs
Būs tas, kurš apgānīs dzeju!
(Pēteris Pētersons)
