Šis Apiņa gabals uz pusi dienas iedzina rūgtās (labi, labi - žultainās) pārdomās par manām attiecībām ar medicīnu, sākot ar domām, ka nosūtījuma dabūšanai takš būs kaut kad jāvelkas pie ĢĀ, par kuru domas vien karmu maitā. Un likumsakarīgi aizdomājos, kāpēc, piemēram, man būtu atkal jāiet vispirms pie ĢĀ, pēc - pie neirologa, lai tikai dabūtu valsts apmaksātu nosūtījumu uz MR, ja slimnīcas izrakstā melns uz balta rakstīts - atkārtota MR pēc 1/2 gada; nākamā - pēc 2 gadiem. Es taču tā lieki tērēju gan valsts naudu, gan lieki aizņemu rindu kaut vai pie tā paša neirologa.
Un par informētību jāsaka - gribētos, lai vairs nebūtu jāsastopas ar situāciju, ka slimnīcā dod papīru ar tekstu "Ar šo pie sava ĢĀ", bet ĢĀ atmet papīrus "Par šo nekā nezinu", vai labākajā gadījumā nopurpina "kāpēc, slimnīca uzreiz nosūtījumu nav devusi".
